Kols uzstājās The Economist organizētajā ekonomikas samitā Horvātijā

27. martā, Horvātijā, ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentārais sekretārs Rihards Kols uzstājās pasaules ietekmīgākā ekonomikas žurnāla The Economist organizētajā Eiropas – Dienvideiropas ekonomikas samitā. Samits tika veltīts ekonomiskās izaugsmes tēmām šajā Eiropas reģionā.

Kols savā runā iezīmēja Latvijas prezidentūras trīs prioritātes – konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. „Kad mēs runājam par konkurētspējīgu Eiropu, mēs runājam par jaunu darbavietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi. Eiropas komisija nesen ir pārskatījusi Europas izaugsmes prognozi 2015. gadam no 1.5 līdz 1.7%, tomēr joprojām atdeve ir zem pirmskrīzes līmeņa, līdz ar to ārkārtīgi būtiski ir piemērot daudzveidīgus pasākumus izaugsmes veicināšanai,” uzsvēra Kols.

Kā iespējamos risinājumus izaugsmes veicināšanai Kols minēja investīciju palielināšanu, strukturālo reformu nozīmi, kā arī atbildīgas, izaugsmi veicinošas fiskālās konsolidācijas īstenošanu.

Mums visiem ir zināms, ka fiskālā konsolidācija nozīmē nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Latvija ir viens no piemēriem, kas, neskatoties uz dziļu ekonomisko recesiju, spēja piemērot konkrētus soļus fiskālajā pārvaldībā, lai panāktu ekonomisko stabilitāti un izaugsmi, norādīja Kols.

Vēl viens risinājums, ko Kols minēja izaugsmes veicināšanai, ir investīciju piesaiste: „Tas ir iemesls, kāpēc Eiropas Savienība un Latvijas prezidentūra kopīgi cenšas virzīt Eiropas Investīciju plānu, kuram jāmobilizē 315 miljardi eiro gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Plāna galvenais mērķis ir uzlabot investīciju vidi caur jauniem ilgtermiņa finansējuma kanāliem, labāku regulējumu, kā arī iekļaujot konkrētus soļus Kapitāla tirgus savienībai un individuālajiem tirgiem,” savu pārliecību pauda Kols.

Kols arī norādīja, ka veiksmīgas un efektīvas sabiedrības iesaistīšanai ir nepieciešams izmantot tehnoloģijas, kas vērstas gan uz publisko, gan biznesa vidi. Vīzija ir, ka katrā dalībvalstī ir moderna, efektīva un caurspīdīga valsts pārvalde, tāpēc Latvija savas prezidentūras ietvaros koordinēs Eiropas Savienības Padomi Digitālās Tirgus stratēģijas izveidē. Stratēģijā viens no svarīgajiem punktiem būs publiskā sektora modernizācija, izmantojot digitālās tehnoloģijas.

Analizējot Dienvideiropas reģiona tuvināšanos Eiropas Savienībai, Kols akcentēja, ka Eiropas Savienības paplašināšana ir vienmēr bijusi viena no veiksmīgākajām Eiropas politikām. Tā stiprina drošību, labklājību un mieru Eiropā, kā arī sniedz pozitīvu efektu uz visu reģionu, arī kandidātvalstīm. Kols uzsvēra, ka Latvijas prezidentūras laikā ar kandidātvalstīm tiks ievēroti Eiropas savienības izvirzītie nosacījumi, kā arī tiks ņemtas vērā kopienā pāstāvošās vērtības.

Latvijas prezidentūras laikā nozīme ir arī starpvalstu sadarbībai. Kols:Mēs ticam, ka dažādas reģionālās un pārrobežu sadarbības formas ir fundamentāli svarīgas ekonomiskajai, politiskajai un sociālajai attīstībai konkrētajā reģionā. Baltijas valstis ir piemērs, jo mūs vieno ne tikai veselīga konkurence, bet arī kopīgi projekti dažādās jomās, piemēram, Rail Baltica, E-paraksts, projekti infrastruktūrā un enerģētikā, kuri realizēti stiprina visu reģionu.”

Noslēgumā Kols aicināja sekot līdzi trīs principiem:

Pirmkārt, jāievēro konsekventa fiskālā disciplīna un jāievieš pamatotas reformas; otrkārt, investīciju piesaiste ir viens no aspektiem, kas ļaus veicināt izaugsmi; treškārt, Eiropas Savienībā ir izstrādāti jau vairāki sadarbības instrumenti, kurus piemērojot var sekmēt reģiona izaugsmi.

Dalīties