NA izstrādātie grozījumi liegs latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū

Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tajos gadījumos, ja darba ņēmējs viņam noteiktos pienākumus un uzdevumus  bez attiecīgās svešvalodas prasmes  nevar paveikt.

Nacionālā apvienība (NA) izstrādājusi grozījumus Darba likumā, lai novērstu darba devēju iespēju pieprasīt svešvalodas prasmi darba ņēmējiem, kuru darba pienākumos svešvalodas prasme nav objektīvi nepieciešama.

Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējiem bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu valodas) zināšanas – arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Grozījumu pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darbinieku diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences.

Atbilstoši statistikas datiem vispārējās izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu. 2016. gadā krievu valodu (nevis vācu) kā otro apgūstamo svešvalodu izvēlējās tikai 32%. skolēnu.

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars: “Runa ir ne tikai par to, ka mēs pazaudējam Latvijas cilvēkus, pazaudējam jauniešus, bet arī par to, ka tas notiek caur smagu pazemojumu. Ja cilvēku nepieņem darbā tikai par to, ka darba devējs vēlas ar viņu komunicēt krieviski, tas grauj ticību Latvijai kā nacionālai valstij.”

Jau 2014. gada statistikas dati liecināja, ka latviešu valodu pārzina 94% Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji.

Lai pārtrauktu latviešu jauniešu lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā noteikts, ka turpmāk, organizējot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgi augstas prasības darba ņēmēju svešvalodu prasmes pārbaudei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tajos gadījumos, ja darba ņēmējs viņam noteiktos pienākumus un uzdevumus  bez attiecīgās svešvalodas prasmes  nevar paveikt.

Lai paplašinātu latviešu valodas lietošanas telpu, likums tiek papildināts arī ar pantu, kurā noteiktas darbinieka tiesības darba pienākumu veikšanas laikā saziņai ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā ieguvušas uzturēšanās atļaujas, izmantot tikai valsts valodu.

Dalīties