‘Neredzamie’ seniori: par ārvalstu pensiju saņēmējiem vēl pacīnīsies

Saeimas deputāts Rihards Kols (NA) ir gatavs atbalstīt ārvalstu pensiju saņēmējus seniorus, un ir viens no deputātiem, kas parakstījušies par priekšlikumu.

Par iespēju diasporai piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu, gaidāmas nopietnas diskusijas vismaz tuvāko mēnešu laikā. Priekšlikumi Diasporas likumprojektam, kuram Saeima nesen paudusi konceptuālu atbalstu, jāiesniedz pirms Jāņiem. Netiek izslēgts, ka atbildīgā parlamenta komisija pie tā strādās arī vasarā, lai vēl esošais Saeimas sasaukums likumprojektu pieņemtu. Lai gan debates būs arī par citiem pantiem, attiecībā uz vēlēšanu tiesību paplašināšanu ir vairāki neatbildēti jautājumi.
Ārvalstīs pensijas nopelnījušo tautiešu atgriešanos Latvijā portāla “Delfi” aptaujātie ekonomisti vērtē kā ieguvumu. Ne velti Spānija un Portugāle cīnoties, piemēram, par Lielbritānijas pensionāru piesaistīšanu. Viens no atgriešanās šķēršļiem senioriem ir pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šim jautājumam aptuveni pēc mēneša varētu pievērsties Saeimas Ārlietu komisija. Pret apsveramo risinājumu ir Finanšu ministrija.

Arī atgriešanās jautājums jau pēc dažiem gadiem kļūs aktuālāks arvien lielākam skaitam tautiešu, kas būs sasnieguši pensijas vecumu, uzskata Eiropas Latviešu apvienība (ELA). “Delfi” jau vēstīja, ka atbilstoši ELA veiktajai aptaujai Latvijā atgriezties gatavi septiņi no desmit respondentiem pensijas un pirmspensijas vecumā. Ir arī ziņas par to, ka jau tagad daļa senioru Latvijā atgriežas no ārvalstīm, taču “noiet pagrīdē” – vispārējā nodokļu režīma piemērošanas dēļ viņi Latvijai nepaziņo, ka ir atpakaļ, proti, ka ir Latvijas nodokļu rezidenti. Līdz ar to valstij viņi ir neredzami. Atbildīgās iestādes savukārt reemigrācijai veltītajos dokumentos seniorus līdz šim nav pieminējušas.

Trūka vienprātības

ELA rosinājusi Saeimu mūsdienīgāku darīt esošo modeli, ko Latvija jau pieņēmusi attiecībā uz ASV un Kanādas pensionāriem. Šo valstu gadījumā ir starpvaldību līgumi, kur paredzēts, ka Latvijas rezidentu pensijām, ko izmaksā ASV vai Kanāda, Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro tikai tajā daļā, kas pārsniedz attiecīgās valsts neapliekamo minimumu.

ELA priekšlikums ir šāds: līdzīgi kā attiecīgajā ārvalstī, ar ienākuma nodokli neaplikt arī Eiropā nopelnītās pensijas neapliekamo minimumu, arī tad, ja tas pārsniedz Latvijas pensijas neapliekamo minimumu 250 eiro apmērā. Proti, ārvalstīs nopelnītajai pensijai piemēro līmeni, no kura ārvalstī būtu jāmaksā nodoklis.

Turklāt saskaņā ar starpvaldību līgumiem Latvijā Krievijas un Ukrainas pensijas Latvijā ar nodokli neapliek vispār.

Diasporas likumprojekta darba grupa darbojās Saeimas Ārlietu komisijas paspārnē, un tagad likumprojekts pēc pirmā lasījuma ir nodots izskatīšanai komisijā. Likumprojektā pensiju jautājums netika ietverts Finanšu ministrijas iebildumu dēļ, taču, konsultējoties ar ELA, šo priekšlikumu uz izskatīšanu likumprojekta otrajā lasījumā ir iesnieguši vairāki deputāti.

“Šis jautājums netika pagaidām iekļauts likumprojekta redakcijā, jo darba grupa tiešām darbojās uz consensus pamata,” skaidro darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Rihards Kols (NA). Viņš gatavs atbalstīt ārvalstu pensiju saņēmējus seniorus, un ir viens no deputātiem, kas parakstījušies par priekšlikumu.

“Situācija ir tāda, ka Latvijai ir noslēgti divpusējie līgumi ar ASV, Kanādu par neaplikšanu ar nodokļiem, tajā skaitā arī attiecībā uz pensijām, taču šajā jautājumā – tā nav,” pamato Kols. Arī Portugālē ir prakse atbrīvot ārvalstīs nopelnītās pensijas no nodokļa. Tā esot valsts izšķiršanās, vai arī Latvijā ieviest kārtību, ka nodokli nevar piemērot summai, kas ir zemāka par pensiju izmaksājošajā valstī noteikto neapliekamo minimumu, uzskata Kols. Viņš cer, ka likumprojektu Saeima rudenī izskatīs ne tikai otrajā, bet arī trešajā lasījumā.

Tas vēl jāatbalsta Latvijas sabiedrībai

Arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un darba grupas locekle Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) ir par izmaiņām. “Piemēram, cilvēks ārvalstī pensijā nopelnījis tūkstoš eiro, tur ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek, piemēram, līdz 800 eiro slieksnim. Taču, atgriežoties Latvijā, automātiski tiek piemērots viss mūsu regulējums, un šis nodoklis tiek uzlikts no daudz zemāka sliekšņa un cilvēks zaudē kādu daļu no ārvalstī nopelnītās pensijas,” viņa skaidro.

ĀM parlamentārā sekretāre arī uzsver, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jāatrisina Diasporas likumā uz otro lasījumu, ir laba skaidrojuma rašana sabiedrībai, lai nerastos pārpratumi.

“Tas ir bijis ļoti grūts un sensitīvs jautājums, jo tas ir saistīts ar nodokļiem. Ļoti svarīgi atrast risinājumu, lai arī Latvijas sabiedrība to atbalstītu un nerodas iespaids, ka kāds ir priviliģētāks par tiem cilvēkiem, kas ir šeit Latvijā uz vietas,” norāda Kalniņa-Lukaševica. Iespējamais risinājums – ārvalstīs nopelnītajām pensijām jāpiemēro tāds neapliekamā minimuma līmenim, kāds valstī, no kuras saņem pensiju. Līdz ar to Latvijas budžetā netiekot radīti zaudējumi, jo pensionāri Latvijā iegādājas preces un pakalpojumus, maksājot pievienotās vērtības nodokli.

Plānots, ka augusta otrajā pusē tiks sasaukta Saeimas Ārlietu komisijas sēde, lai izskatītu visus uz otro lasījumu saņemtos priekšlikumus un sagatavotu likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā.

Kāpēc Finanšu ministrija ir pret

FM vispirms portālam “Delfi” norāda, ka, atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam, visas personas, kas ir Latvijas rezidenti nodokļu uzlikšanas mērķiem, tiek vērtētas vienlīdzīgi. Savukārt, ja Latvijas rezidents ienākumus gūst citā valstī, normatīvie akti paredz iespējas piemērot nodokļu dubultās neuzlikšanas nosacījumus (lai ienākumu neapliktu gan tā izcelsmes valstī, gan saņēmēja rezidences valstī), ja tādus paredz starptautisks līgums. Turklāt šis princips tiek piemērots abpusēji.

Lielākā daļa valstu apliek ar nodokļiem savu rezidentu saņemtās pensijas, it īpaši, ja pensijas ir uzkrātas šajā valstī, savukārt situācijās, kad persona, kas uzkrājusi pensiju vienā valstī, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, kļūstot par tās rezidentu, parasti šī otra valsts iegūst tiesības aplikt ar nodokli šis pensijas, vienlaikus ar pienākumu novērst nodokļu dubulto uzlikšanu attiecībā uz šim pensijām, norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Papildus nacionālajiem normatīvajiem aktiem šīs situācijas regulē līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

“Priekšlikums par ārvalstī noteikta pensijas neapliekamā minimuma piemērošanu ārvalstī piešķirtajai pensijai, kuru saņem reemigrējošs pensionārs Latvijā, mūsuprāt, būtu uzskatāms par viena labvēlīga nodokļa elementa pārcelšanu uz citu nodokļu sistēmu, neņemot vērā citus pirmās minētās valsts nodokļu sistēmas elementus,” norāda Jarockis.

FM: nevar piemērot atrauti pozitīvus elementus

Ministrijā arī atzīst, ka attiecībā uz vienu personu tās rezidences valstī tai nevarot piemērot vairāku valstu nodokļu sistēmu pozitīvos elementus, jo katras valsts nodokļu sistēma ir viens vienots veselums, kurā ir iespējams piemērot kādu nodokļu stimulu tikai kopā ar pārējiem nodokļa elementiem.

“Katrā valstī noteiktais ienākuma nodokļu elementu kopums un to mijiedarbība nodrošina konkrētas valsts fiskālās vajadzības noteiktiem mērķiem. Piemēram, Latvijas gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 80% apmērā tiek novirzīts tai pašvaldībai, kurā personai ir deklarētā dzīves vieta, savukārt pašvaldība ar minētajiem ieņēmumiem nodrošina konkrētās pašvaldības iedzīvotāju kopējās vajadzības,” skaidro Jarockis. Līdz ar to, paredzot, ka vienai grupai Latvijas pensionāru neapliekamais minimums būtiskai atšķirsies no pārējiem pensionāriem piemērotā neapliekamā minimuma, jāsaprot, ka tā ir atšķirīga attieksme gan pret pašām personām, gan pret pašvaldību finansēšanas modeli.

FM arī norāda, ka, ņemot vērā to, ka personai Eiropas Savienībā ir brīva darbaspēka kustība un persona var savā darba mūžā gūt ienākumu vairākās valstīs, tad piedāvātais modelis ir sarežģīti administrējams.

Ņemot vērā visus šos argumentus, FM šobrīd nevarot atbalstīt priekšlikumu, kas paredz ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma piemērošanu ārvalstī piešķirtajai pensijai. FM gan atbalsta pensionāra neapliekamā minimuma (visām pensijām, gan Latvijas, gan ārzemju) turpmāku pakāpenisku paaugstināšanu, atbilstoši valsts budžeta iespējām. Par to ministrija uzstājusies arī nodokļu reformas izstrādes laikā.

No ekonomikas viedokļa – pozitīvi vērtējama

Portāla “Delfi” aptaujātie banku ekonomisti atzīst vairākus ieguvumus, ko nestu ārvalstu pensiju saņēmēju atgriešanās uz dzīvi Latvijā.

Piemēram, “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka šie cilvēki savas ārvalstīs nopelnītās un arī ārvalstu izmaksātās pensijas, kas ir vidēji augstākas par Latvijas pensijām, tērētu šeit, Latvijā. Tas nozīmē, ka pieaugtu pieprasījums pēc dažādām precēm un pakalpojumiem. “Pieaugums gan, visticamāk, būtu diezgan neliels, bet jebkurā gadījumā atkarīgs no reemigrējušo pensionāru skaita un pirktspējas – jo vairāk pensionāru atgriežas un jo turīgāki viņi ir, jo lielāks pozitīvais efekts,” piebilst Buceniece.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aicina paraudzīties uz citu valstu piemēriem – piemēram, Spānija cenšas piesaistīt citu valstu pensionārus gan no Skandināvijas, gan no Lielbritānijas. “Tā ir nauda, kas nāk no ārpuses ekonomikā, savā veidā tā ir pat nenovērtēta iespēja,” norāda ekonomists.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis ārvalstīs pensiju nopelnījušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā no ekonomikas viedokļa vērtē pozitīvi.

“It īpaši, ja tie atgriežas no valstīm ar augstāku dzīves līmeni un potenciāli lielāku uzkrātās pensijas kapitālu,” viņš norāda. Taču, lai detalizēti vērtētu ekonomiskos efektus, būtu nepieciešama padziļināta analīze.

Jādomā par veselības aprūpes jautājumiem

Visi trīs aptaujātie ekonomisti gan par uzmanības vērtiem sauc jautājumus, kas skar veselības aprūpes jautājumus. Buceniece norāda, ka pieaugtu ar vecumu saistīti valsts budžeta izdevumi, piemēram, veselības aprūpei, pieņemot, ka arī reemigrējušajiem pensionāriem būtu tiesības uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu.

Gašpuitis pieļauj, ka vajadzētu izvērtēt, vai cilvēkiem, kas savas darba dzīves laikā nav Latvijā maksājuši nodokļus, jānodrošina pilna pieeja Latvijas veselības aprūpes pakalpojumiem, vai tomēr nepieciešama kāda barjera. “Ir skaidrs, ka laikam ejot, jautājums par mūsu valstij piederīgo cilvēku atgriešanos no ārzemēm pēc pensijas vecuma sasniegšanas, kļūs tikai aktuālāks, tādēļ no valsts puses būtu jāizdara izšķiršanās – vai mēs vēlamies atbalstīt un veicināt šo tendenci, sakārtojot likumdošanu un noņemot dažādus šķēršļus,” norāda Gašpuitis.

Vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija un Vācija, jau domājot kā ierobežot savus iedzīvotājus, kas pēc pensionēšanās vecuma vēlas doties dzīvot uz citām valstīm, kur dzīve ir lētāka un labāks klimats. Šīs valstis to redz kā zaudējumu savai ekonomikai, taču Latvija ir starp valstīm, kas no šī procesa varētu iegūt, saka ekonomists.

ELA gan izpētījusi, ka Eiropas Savienībā ir 18 valstis, kuras savu pensiju saņēmējiem arī pēc pārcelšanās uz Latviju turpinātu segt veselības aprūpes izmaksas, tā faktiski subsidējiot Latvijas veselības aprūpes budžetu.

Tāpat arī ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto norāda, ka “lielākā daļa diasporas pensionāru jau saņem vai tuvākajos gados saņems arī Latvijas pensiju, kas, paliekot uz dzīvi ārvalstīs, tiktu “eksportēta” no Latvijas jeb atrauta Latvijas patēriņam”.

 

* Raksts sākotnēji publicēts portālā Delfi.lv.

Dalīties