POLITISKĀS AKTUALITĀTES: NA vadībā top Diasporas likums, tiks novērsta Latvijas pilsoņu diskriminācija sabiedriskajā transportā un ierobežoti “ofšori”

Pirms apskatīt divus šodien visbūtiskākos skatītos jautājumus, vēlos pastāstīt par jauna likumprojekta izstrādi, ar kuru veidosim kvalitatīvāku, abpusēji efektīvāku un jēgpilnāku sadarbību ar mūsu tautiešiem ārvalstīs. Par topošo Diasporas likumu. …

Pirms apskatīt divus šodien visbūtiskākos skatītos jautājumus, vēlos pastāstīt par jauna likumprojekta izstrādi, ar kuru veidosim kvalitatīvāku, abpusēji efektīvāku un jēgpilnāku sadarbību ar mūsu tautiešiem ārvalstīs. Par topošo Diasporas likumu.

Ārzemēs dzīvojošie latvieši, un starpcitu Eiropas Savienībā starp dalībvalstīm proporcionāli iedzīvotāju skaitam veido vienu no lielākajām diasporām Eiropā, ir neatņemama daļa no Latvijas valsts, kultūras un tās identitātes. Ja līdz šim politiskajā retorikā bieži dzirdēts kā diasporu raksturo kā resursu, tad nu beidzot, līdz ar jaunā Diasporas likuma izstrādi, no valsts puses definēsim un, gribētu cerēt, arī patiesi apzināsimies diasporu kā patiesu un nemaināmu vērtību. Latvieši ārzemēs nedrīkst tikt atdalīti no Latvijas un latviešu kopuma.

Darbam ar diasporu jānotiek sistēmiski un sistemātiski, lai nodrošinātu latviešu valodas un kultūras pieejamību ilgtermiņā. Līdz ar to, Ārlietu komisijas izveidotajā darba grupā esam uzsākuši aktīvu darbu pie Diasporas likuma, kas palīdzēs veidot pārredzamu un horizontālu politiku, apvienojot visus atbalsta plānus un programmas – remigrācija, diasporas atbalsta politika – izglītība, kultūra, ekonomika, identitāte, tradīcijas -, kā arī ministriju un pašvaldību programmas – vienā visaptverošā likumā, kas definētu skaidru un nepārprotamu valsts politiku attiecībā uz diasporu. Nevis kā ik gadu lemjamu jautājumu, bet gan kā likumā noteiktu pienākumu un faktu. Pirmdien notika pirmā diasporas likumprojekta darba grupas sēde, kas norisinājās patiesi pozitīvā un produktīvā gaisotnē, piedaloties ministriju, nevalstisko organizāciju un diasporas pārstāvjiem. Plānots, ka likumprojekts Saeimā tiks iesniegts jau šī gada pavasarī.

Un nu – par diviem šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, kas plašu rezonansi pēdējās nedēļās izsaukuši ne vien Saeimas gaiteņos, bet arī sabiedrībā.

Lielākā daļa būs dzirdējusi par faktu, ka Rīgā sabiedriskā transporta maksas atvieglojumus Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņiem iespējams saņemt agrākā vecumā nekā Latvijas pilsoņiem – Rīgā deklarējušies Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi sabiedriskajā transportā var braukt ar atlaidēm jau no 55 un 60 gadu vecuma, kamēr Latvijas iedzīvotāji šo privilēģiju var saņemt tikai no 63 gadu vecuma. Lai novērstu šo netaisnīgo un nevienlīdzīgo attieksmi pret Latvijas pilsoņiem, Nacionālā apvienība iesniegusi grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas liegs trešo valstu pilsoņiem piešķirt braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā, nosakot, ka braukšanas maksas atvieglojumus turpmāk varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki. Ir absolūti neizprotami, kā Rīgā – Latvijas galvaspilsētā – var būt tāda situācija, ka Rīgā deklarējušās Krievijas un citas ārpus Eiropas Savienības valstu personas faktiski ir priviliģētā stāvoklī nekā Latvijas pilsoņi – tie, kuri veido mūsu valsti. Mūsu iesniegtajiem grozījumiem būs pozitīva ietekme uz Rīgas iedzīvotāju sabiedrību – tie motivēs personas saglabāt vai iegūt Latvijas valstspiederību, kā arī stiprinās piederības sajūtu Latvijas valstij un tautai, kā arī veicinās uzticēšanos valsts institūcijām. Tas ir principa jautājums, un tas ir attieksmes jautājums – pret mums pašiem, pret Latvijas pilsonību.

Un nu par vēl vienu “skaļo” aktualitāti.

Pirms pāris nedēļām ar gandarījumu vēstījām par Saeimā apstiprinātajiem Nacionālās apvienības iesniegtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas liegtu ofšoriem jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Starptautiskie eksperti apliecina nepārprotamu saistību starp ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem, mazākiem nodokļu ieņēmumiem, starpvalstu sankciju apiešanu un pelēko ekonomiku, un valstis pasaulē, tostarp Latvija, katru gadu zaudē būtisku daļu nodokļu ieņēmumu tādēļ, ka finanses un kapitāls aizplūst uz ofšoriem. Tas izskaidro starptautisko organizāciju un atsevišķu uzsākto cīņu pret ofšoriem, ja tie tiek izmantoti vienīgi labvēlīgāka nodokļu regulējuma dēļ. Tā, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir izstrādājusi un ieviesusi BEPS (apliekamā ienākuma samazināšana un peļņas pārcelšana) programmu, un pērnā gada 5.decembrī Eiropas Savienībā tika pieņemts un publicēts 17 ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melnais saraksts, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem. Mēs esam tiesīgi dalībvalstis papildus jau ES līmenī noteiktajiem pretpasākumiem ieviest papildus pasākumus, lai pasargātu savu nodokļu bāzi.

Valsts prezidents diemžēl lēma šos grozījumus atgriezt atpakaļ atkārtotai caurskaitīšanai Saeimā. Lai gan nesaskatām problēmas ar iesniegtajiem grozījumiem, uzskatām, ka šeit svarīgs ir princips. Nacionālā apvienība atbalstīja likumprojekta nodošanu otrreizējai caurlūkošanai tāpēc, ka šeit svarīgs ir princips. Ofšori ir jāierobežo, un tiem nedrīkst ļaut zvejot no mūsu kopējā, nodokļu maksātāja katla. Balstoties uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, redzam, ka mēs varam iet vēl tālāk un vēl stingrāk ierobežot ofšoru dalību ne vien publiskajos iepirkumos, bet, iespējams, arī sabiedrisko pakalpojumu sektorā, līdzīgi kā tas darīts Ungārijā. Mums nav jābaidās ne no Eiropas Komisijas, ne tiesas. Jebkurā gadījumā Latvija šajā jautājumā izietu kā uzvarētāja, jo nostātos pret nevienlīdzību, pret negodīgu uzņēmējdarbību un PAR vienādiem spēles noteikumiem visiem.

Dalīties