Rihards Kols iesniedzis priekšlikumu darba sludinājumā norādīt atalgojumu

Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK) Rihards Kols iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Darba likumā, kas paredzētu noteikt pienākumu darba devējiem darba sludinājumos norādīt paredzētās attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto …

Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK) Rihards Kols iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Darba likumā, kas paredzētu noteikt pienākumu darba devējiem darba sludinājumos norādīt paredzētās attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai stundas tarifa likmes paredzēto samaksas amplitūdu. Šo priekšlikumu Rihards Kols iesniedz jau otro reizi – pērn Saeima tos neatbalstīja. Prakse iekļaut atalgojuma amplitūdu vai precīzu mēnešalgas vai gada algas apmēru tiek plaši izmantota citviet pasaulē – piemēram, Lielbritānijā atalgojums norādīts aptuveni 75% no visiem darba sludinājumiem.

Kā liecina darba portāla “CV Market” nesen veiktā aptauja, lielākā daļa – 77% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka algas norādīšanai darba sludinājumos būtu jābūt obligātai. Turklāt, kā liecina “SMART Recruit Online” pētījums – samaksas norādīšana palīdz piesaistīt vairāk kandidātu, jo uz sludinājumiem, kuros iekļauts algas apmēra diapozons, atsaucas par 30% vairāk darba meklētāju. Savukārt, kā minēts pētījumā, darba samaksas nenorādīšana bieži vien radot iespaidu, ka uzņēmuma personāldaļa nemaz precīzi nezina, cik šādiem darbiniekiem būtu jāpelna, un sagaida atbildes no pašiem kandidātiem.1

“Līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijā darba sludinājumos atalgojumu pieņemts izteikt nevis skaitļos, bet vārdos, darba sludinājumos bieži vien parādoties tādiem apzīmējumiem kā “konkurētspējīgs” un “stabils” atalgojums, kuru nozīme nav viennozīmīga, un var maldināt potenciālos kandidātus. Atalgojuma apmēra nenorādīšana var maldināt potenciālos kandidātus, kas pieteikušies uz vakanci vai iesaistījušies interviju procesā bez pietiekošas informācijas par to, vai šis darbs (un piedāvātais atalgojums) ir piemērots konkrētajam kandidātam. Darba ņēmējam un arī darba devējam tas nozīmē, vienkārši izsakoties, lieku laika tērēšanu,” pamatojot nepieciešamību noteikt par pienākumu darba sludinājumos norādīt darba algas amplitūdu norāda Rihards Kols.

Līdz šim gan Latvijā darba devēji ir iestājušies pret šādu nepieciešamību, argumentējot to ar “komercnoslēpumu” un ētikas un personas datu aizsardzības normām. Kā norāda Rihards Kols, viens no būtiskākajiem ieguvumiem, ko darba devējiem sniedz atalgojuma nenorādīšana, ir manevra iespējas: “Kādēļ lai gan kāds maksātu jaunajam darbiniekam iepriekš “iebudžetētos” 1500 eiro, ja viņš piekritīs strādāt par 700? Tāpat darba algas nenorādīšana sludinājumā, diemžēl, daudziem negodprātīgiem darba devējiem ir veids, kādā tiek pavērts ceļš sarunās ar potenciālo darbinieku par algas daļas saņemšanu “aploksnē”.”

Priekšlikuma autors arī uzskata, ka ar šādas normas ieviešanu tiktu veicināta uzņēmumu savstarpējā konkurence, veidojot atklātāku un veselīgāku darba kultūru: “Ar darba algas norādīšanu sludinājumos būtu iespējams ne tikai taupīt laiku, bet arī sniegt būtisku artavu vairāku nevēlamu prakšu izskaušanā – aplokšņu algu izplatību un diskrimināciju, kura, kā zināms, darba tirgū skar daudzas sievietes, tām saņemot vidēji zemākas algas nekā vīriešiem tajos pašos amatos, būtu iespējams būtiski samazināt, ar likumu ieviešot un par standartu nosakot šo vienkāršo noteikumu, kas kalpotu kā rīks caurspīdīguma un godīgu “spēles noteikumu” veidošanā valstī un darba tirgū. Netērēsim savu un citu laiku! Mums nav jāgaida, līdz šo normu ar likumu ieviesīs citas valsis (ko tās visticamāk darīs) – arī Latvija var būt celmlauzis šķietami vienkāršu regulējumu ieviešanā, kas varētu sniegt milzu pienesumu sabiedrībai kopumā. Atvērtāka, atklātāka sabiedrība ir laba augsne gan produktivitātes veicināšanai, gan arī investīciju piesaistei, jo jau iepriekš minētie “spēles noteikumi” ir skaidri un nepārprotami.”

  1. http://bnn.lv/iedzivotaji-uzskata-ka-algas-apmers-butu-obligati-janorada-darba-sludinajuma-245368
Dalīties