Saeimā uzsākts darbs pie diasporas likuma

Pirmdien, 12.februārī, norisinājās pirmā Saeimas Ārlietu komisijas paspārnē izveidotās diasporas likumprojekta izstrādes darba grupas sēde, kurā, piedaloties 27 Saeimas, ministriju, institūciju un diasporas organizāciju pārstāvjiem, tika panākta konceptuāla vienošanās par …

Pirmdien, 12.februārī, norisinājās pirmā Saeimas Ārlietu komisijas paspārnē izveidotās diasporas likumprojekta izstrādes darba grupas sēde, kurā, piedaloties 27 Saeimas, ministriju, institūciju un diasporas organizāciju pārstāvjiem, tika panākta konceptuāla vienošanās par topošā diasporas likuma formu un tajā iekļaujamajiem aspektiem.

Atklājot darba grupas pirmo sēdi, darba grupas vadītājs un diasporas likumprojekta pirmās redakcijas izstrādātājs Rihards Kols norādīja, ka likumprojekta mērķis  ir nodrošināt iespējas, lai ārvalstīs dzīvojošie tautieši varētu stiprināt savu latvisko identitāti, valtspiederības sajūtu, kā arī veidot efektīvus un abpusēju sadarbību ar savu izcelsmes valsti – Latviju.

“Diasporas likumprojekts ietvers sistēmisku un sistemātisku valsts atbalsta politiku, kas aizvietos līdzšinējo fragmentāro un sadrumstaloto ar diasporu saistīto darbu no valsts puses. Ar šo likumu beidzot savā likumdošanā definēsim diasporu kā vērtību,” uzsvēra R.Kols. Kā norādīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, iniciatīva par diasporas likuma izstrādi nāk politiski un vēsturiski atbilstošā laikā, norādot, ka “ar šī likuma ieviešanu diasporas politika tiks pirmo reizi iedibināta kā konkrēta, nozīmīga valsts politikas nozare.”

Divu lielāko diasporas organizāciju – Eiropas Latviešu asociācijas un Pasaules brīvo latviešu apvienības – pārstāves Elīna Pinto un Kristīne Saulīte diskusiju gaitā uzsvēra, ka likumprojektam būtu jābūt saliedējošam un saturīgam, kā arī ļoti praktiskam, lai tam būtu patiesa vērtība un lai tas varētu veicināt pozitīvas pārmaiņas. Arī Saeimas deputāte Lolita Čigāne norādīja, ka nepieciešams apsvērt konkrētas, praktiskas lietas, kas diasporai būtu nepieciešamas, veidojot praktisku, nevis deklaratīvu likumu.

Lai nodrošinātu, ka diasporas likums patiesi iekļaus un palīdzēs risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšana un citos jautājumos, pēc Egila Levita rosinājuma un darba grupas vienbalsīga atbalsta tika nolemts, ka diasporas likums ir veidojams kā speciālais likums attiecībā pret pārējiem likumiem.

Kā norādīja domnīcas “Providus” pārstāve Agnese Lāce, ar speciālo likumu būtu iespējams apvienot visas esošās aktivitātes diasporas jomā vienā likumā, tā atbrīvojoties no esošās decentralizācijas un ieviešot tādu likumprojektu, kam ir reāla un praktiska ietekme. Izglītības ministrijas pārstāves arī uzsvēra, ka ir konkrēti pasākumi izglītības jomā, kurus būtu nepieciešams iekļaut speciālajā likumā, jo esošais regulējums šādiem pasākumiem pastāvīgu finansējumu neparedz, taču izglītība – latviešu valodas un kultūras apguve – ir būtisks aspekts diasporas atbalstā.

Nākamā diasporas likumprojekta izstrādes darba grupas sēde norisināsies 19.februārī.

Pirmajā diasporas likumprojekta darba grupas sēdē piedalījās Rihards Kols, Ojārs Ēriks Kalniņš, Nellija Kleinberga, Ritvars Jansons, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Inita Pauloviča, Gunta Robežniece, Vineta Ernstsone, Dace Ziediņa, Elīna Kobzeva, Līga Šulca, Jana Muižniece, Imants Lipskis, Kristīne Saulīte, Jānis Andersons, Vita Tērauda, Inta Mieriņa, Elita Kresse, Agnese Lāce, Jānis Kreilis, Roberts Tomme, Kristaps Loze, Miks Muižarājs, Vija Buša, Egils Levits, Lolita Čigāne un Elīna Pinto.

Dalīties