Esmu Rihards Kols, 12. Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības ārlietu ministra kandidāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis, projekta “Latvijas karogs” īstenotājs, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Saeimas Eiropas lietu komisijas loceklis, Saeimas pārstāvis OECD, “Atlantic Council” biedrs, patriots, vīrs un divu brīnišķīgu meitu tēvs. Ar abām kājām stāvu Latvijā, esmu latvietis, strādāju un daru visu, kas iespējams, lai Latvija rīt būtu vēl labāka nekā tā ir šodien.

Es apzinos savu atbildību.

Mūsu visu vārdi un darbi, mūsu plāni un ieceres nosaka to, kāda ir mūsu sabiedrība, kāda ir un kāda nākotnē veidosies mūsu valsts. Tā ir vienlīdz mūsu kopīga atbildība un iespēja, un, tikai apzinoties un izprotot, cik nesaraujama ir šī saikne, mēs spēsim veidot Latviju tādu, kādu gribam to redzēt, kādā gribam dzīvot, ar kādu lepoties un par kuras panākumiem priecāties.

Moderna, demokrātiska Latvijas valsts, kurā mēs varētu justies kā patīkamās mājās, prasa pastāvīgu uzmanību un piepūli. No katra. Brīvība ir nav viegla.

No brīža, kad mēs definējam sevi par latviešiem, mēs uzņemamies līdzatbildību par visu to, kas šajā valstī notiek. Katram ir sava viena balss – ne vairāk, ne mazāk. Un tad mēs saprotam, ka jautājums: “Kam pieder Latvija?” nav svarīgs, jo atbilde ir tik pašsaprotama. Man, Tev, jums, mums.

Tam, kuram kaut kas pieder, to nav viegli atņemt. Tam, kuram pieder Latvija, to nevar atņemt nekad. Jo Tev pieder Latvija.

Paveiktais

Vīzija

Latviešu tautas fiziska turpināšanās savā tēvzemē. Lai to nodrošinātu, jāpanāk dzimstības rādītāju uzlabošanās, jāpalielina veselīgi un aktīvi nodzīvotā mūža ilgums un jādod iespēja Latvijā dzīvot visiem latviešiem, kuri to vēlas. Šis uzdevums izpildāms, aktīvi uzlabojot dzīves kvalitāti ģimenēm ar bērniem, palīdzot tām tikt pie laba mājokļa, izglītības un darba. Valstij stratēģiski gudri jāveicina ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un jāatbrīvo no nevajadzīgiem šķēršļiem cilvēki, kuri ar savu aktīvo darbu šo izaugsmi veicina. Aktīvi uzturama saikne ar ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, sniedzot gan sistēmisku, gan individuālu atbalstu ikvienam, kurš vēlas atgriezties dzīvot savā senču zemē.

Latviešu tautas garīga turpināšanās – latviešu valodas, kultūras, kolektīvās atmiņas un piederības sajūtas stiprināšana. Ņemot vērā okupācijas rezultātā notikušās etniskā sastāva izmaiņas, Latvijai jārūpējas par latviešu īpatsvara pieaugumu valstī un jābūt ļoti piesardzīgiem uz atsevišķu interešu grupu centieniem problēmas risināt ar jaunas imigrācijas palīdzību. Latvijai jābūt atvērtai un draudzīgai pret ikvienas tautības Latvijas iedzīvotāju, bet stingri jāpastāv, ka latviešu valoda, kultūra un vēstures atmiņa ir sabiedrības kopējais pamats, uz kā valstij jābalstās izglītībā, sabiedriskā dzīvē un sadzīvē. Nacionālā pašapziņa stiprināma, veidojot Latviju kā latvisku valsti, kurā atbalsta izcilības, bet rūpējas arī sabiedrības neaizsargātāko daļu, kurā izrāda godu un cieņu vecākajai paaudzei, piemin tautas upurus un augstā godā tur vēstures varoņus.

Drošība – spēja aizsargāt nacionālās intereses pret nedraudzīgu ārēju varu ietekmi un apdraudējumiem . Nacionālā apvienība uzsver Latvijas ģeopolitisko piederību Rietumu civilizācijai. Latvijas drošības interesēs ir aktīva dalība NATO, un uz nacionālu valstu līdzvērtīgu sadarbību veidota Eiropas Savienība. Lai arī pārspīlēti liberālu un tradicionālās vērtības noniecinošu politisko grupu ietekme Rietumu pasaulē ir izaicinājums, galvenais apdraudējums latviešu nācijai ir Krievijas imperiālisms. Mūsdienu Krievija rada militārus, informatīvus un politiskus draudus Latvijas valstij. Tam jāspēj atbildēt, novēršot Kremlim paklausīgo politiķu nonākšanu valdībā, vairojot Latvijas militāro potenciālu un sadarbību ar stratēģiskiem partneriem, kā arī stiprinot Latvijas informatīvo telpu.

Eiropas Savienība kā nacionālu valstu savienība, kuras darbība un būtība skaidri definēta tās pamatlīgumos. Nacionālas valstis ir neatņemama Eiropas realitāte un mēģinājumi Eiropas politiskās integrācijas procesa laikā darboties pret nacionālajām valstīm un institūcijām ir nepieņemami. ES ir jāciena tās dalībvalstis, un tieši starpvaldību sadarbība, nevis “kopienas metode”, ir ES demokrātiskās leģitimitātes stūrakmens. ES dienaskārtību ir jānosaka nacionālajām institūcijām un dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē. ES jākalpo tās pilsoņiem un nacionālo valstu kopīgo interešu aizstāvēšanai.

Kibertelpai nepieciešama sava “Ženēvas konvencija”: Ja mēs nenoteiksim konkrētas, precīzas un starptautiskas normas kiberdrošības jomā, Krievija un citas valstis turpinās ar taktiskiem uzbrukumiem pārbaudīt un iztaustīt kibertelpas iespēju robežas. Šāda rīcība ir bīstama visai globālajai sabiedrībai. Šodien ar kiberuzbrukumiem ir iespējams ne tikai iznīcināt kritisko infrastruktūru, bet arī graut uzticību institūcijām un demokrātijas pamatprincipiem. Pēc pēdējos gados pieredzētā, kad ārēji spēki mērķtiecīgi, agresīvi un efektīvi manipulēja ar demokrātisku valstu vēlēšanām, nepieciešamība pēc starptautiski atzīta kibertelpas regulējuma ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Jāizveido visaptveroša un sistemātika remigrācijas atbalsta sistēma, nodrošinot “vienas pieturas principa” ieviešanu ar remigrantiem paredzētas īpašas platformas izveidi, ieviešot atbalsta mehānismus tiem diasporas pārstāvjiem, kas vēlas atgriezties – piemēram, pārcelšanās izmaksu pabalstu.

Jānodrošina ārlietu un ekonomiskās politikas sinerģija valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā – būtiski jākāpina investīciju piesaiste un eksporta pieaugums, jāceļ Latvijas uzņēmumu starptautiskā konkurētspēja. Jāapgūst jauni eksporta noieta tirgi, slēdzot izdevīgus divpusējos un ES daudzpusējos brīvās tirdzniecības līgumus. Nacionālā apvienība atbalsta atvērtu ekonomiku, brīvu tirdzniecību un investīcijām atvērtu vide. Atvērta un brīva tirdzniecība ir starptautiskās labklājības, stabilitātes un drošības atslēga – tā ir būtiska ekonomikas daļa, kurai ir ietekme uz ikvienu.