Latvijas aizsardzības industrija šobrīd nav pietiekami attīstīta – tas ir fakts, ko jāapzinās, jāsaprot, un jāsāk darīt visu nepieciešamo, lai to mainītu. Jo aizsardzības industrija šobrīd nav pietiekami attīstīta par spīti tam, ka mums ir viss nepieciešamais, lai to mainītu. Nav vairs laika vilcināties vai iestrēgt diskusijās — ir jāsāk darīt. Mums jābeidz muļļāties un jāizmanto mūsu potenciāls, lai stiprinātu valsts drošību un neatkarību.
Mūsu vēsturiskā pieredze — pamats nākotnei
Latvija vienmēr ir bijusi inovāciju zeme. Pirmās brīvvalsts laikā mēs ražojām lidmašīnas, piemēram, VEF I-12 konstruēto mācību iznīcinātāju un pasaulslavenās Minox “spiegu” kameras, ko izmantoja slepenie dienesti visā pasaulē. Šie sasniegumi jau tad pierādīja, ka esam spējīgi radīt augstvērtīgas tehnoloģijas, kas atzītas visā pasaulē.
Arī padomju okupācijas laikā mūsu inženieri un zinātnieki veicināja tehnoloģisko attīstību, strādājot tādos uzņēmumos kā RAF un VEF, kur tika ražoti mikroautobusi un radiotehnika. Mūsu potenciāls tika izmantots masveidā, un tas apliecina, ka Latvijā ir gan zināšanas, gan prasmes inovatīvu produktu veidošanai. Šīs prasmes nav zudušas — tās ir mūsu resurss, ko varam izmantot tagad.
Mūsdienu piemēri — mēs jau varam
Šodien Latvijā ir uzņēmumi, kas veiksmīgi darbojas aizsardzības un drošības jomā. “Atlas Aerospace” un “Edge Autonomy” ražo bezpilota lidaparātus, ko izmanto gan civilajām, gan militārajām vajadzībām. Šie droni tiek izmantoti novērošanai, izlūkošanai un meklēšanas un glābšanas operācijās.
“Belss” specializējas sakaru un drošības sistēmu izstrādē, nodrošinot risinājumus valsts un privātajam sektoram. Viņu tehnoloģijas tiek izmantotas robežsardzē, policijā un citās struktūrās. “HansaMatrix” nodrošina elektronikas komponentes dažādiem produktiem, tostarp aizsardzības nozarē. “LMT” attīsta 5G risinājumus, kas ir būtiski modernajā komunikācijā, tostarp militārajā sfērā. Viņu tehnoloģijas nodrošina ātru un drošu datu pārraidi, kas ir kritiski svarīga mūsdienu militārajās operācijās. Diemžēl ierobežojumi no ārvalstu akcionāriem neļauj pilnībā izmantot šo potenciālu aizsardzības vajadzībām. Šis ir jautājums, ko valstij jārisina, lai maksimāli izmantotu vietējos resursus.
“Rīgas Dīzelis DG” ražo dīzeļģeneratorus, kas nodrošina enerģiju, kad nav pieejams centrālais elektrotīkls — būtisks elements militārajā loģistikā. “Kronis” piedāvā īpašu pārtiku, ko var uzsildīt bez uguns un elektrības, izmantojot eksotermiskās reakcijas. Šāds risinājums ir noderīgs karavīriem lauka apstākļos vai krīzes situācijās, kad nav pieejami tradicionālie ēdiena gatavošanas veidi. “D Dupleks” ražo inovatīvu munīciju, kas ir pieprasīta visā pasaulē. Viņu izstrādātās lodes ir īpaši efektīvas un nodrošina lielāku precizitāti un iedarbību.
Attīstot aizsardzības industriju, mēs ne tikai stiprināsim valsts drošību, bet arī veicināsim ekonomisko izaugsmi. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas un veicina inovācijas. Aizsardzības industrijas attīstība varētu veicināt arī citu nozaru attīstību, piemēram, informācijas tehnoloģijas, elektroniku un mašīnbūvi. Šo nozaru sinerģija veicinātu inovāciju un konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Piemēram, kiberdrošība ir joma, kur Latvijai ir liels potenciāls. Mūsu speciālisti jau tagad ir atzīti starptautiskā līmenī. Attīstot kiberdrošības risinājumus, mēs varam ne tikai aizsargāt sevi, bet arī piedāvāt pakalpojumus un tehnoloģijas citiem. Tas ne tikai stiprinās mūsu aizsardzības spējas, bet arī veicinās ekonomisko izaugsmi.
Beigsim vilcināšanos un sāksim rīkoties
Pašreiz trūkst izlēmības un konkrētas rīcības gan no valdības puses, gan no konkrēti atbildīgajām institūcijām. Un, nē, diskusijas darba grupā nav tas pats, kas rīcība – pat vēl vairāk, mana pieredze rāda, ka, ja ir vēlme jautājumu norakt dziļi atvilktnēs, viens no efektīvākajiem veidiem, kā to panākt, ir darba grupas izveide. Kamēr mēs diskutējam, mūsu kaimiņi Lietuva un Igaunija jau aktīvi attīsta savas aizsardzības industrijas un piesaista investorus. Piemēram, Igaunijā uzņēmums “Milrem Robotics” izstrādā militāros robotus, kas tiek izmantoti starptautiskajās misijās. Mēs nevaram atļauties turpināt atpalikt.
Nodokļu politikai jāatspoguļo mūsu prioritātes. Ja aizsardzība ir mūsu prioritāte, tam jābūt redzamam arī finanšu un nodokļu politikā. Valstij jāatbalsta uzņēmumi, kas investē aizsardzības tehnoloģijās un ražošanā, piedāvājot nodokļu atlaides vai finansiālu atbalstu pētniecības projektiem. Tas veicinās inovācijas un palīdzēs attīstīt jaunus produktus, kas stiprinās mūsu aizsardzības spējas.
Valstij jāspēj uzņemties riskus, atbalstot vietējos uzņēmumus. Jebkura aizsardzības industrija attīstās, balstoties uz vietējo armiju un vietējiem spēkiem. Piemēram, Vācijā uzņēmums Rheinmetall cieši sadarbojas ar saviem bruņotajiem spēkiem, testējot un attīstot jaunus produktus, un tieši tā tas kļuva par globāla mēroga milzi militārajā ražošanā. Latvijai jāseko šim piemēram.
Eiropas Savienības atbalsts — iespēja, kas jāizmanto gudri
Kā Eiropas Savienības dalībvalstij mums ir pieejami fondi un programmas aizsardzības industrijas attīstībai, piemēram, Eiropas Aizsardzības fonds. Taču šie resursi jāizmanto mūsu vajadzībām, nevis tikai formāli izpildot prasības. Ir jāspēj nepārprotami skaidri definēt, kas mums nepieciešams, lai aizsargātu savu valsti, un jānodrošina, ka investīcijas tiek novirzītas efektīvākajās jomās.
No Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti Reinis Pozņaks un Roberts Zīle, Eiropas konservatīvo un reformistu grupas pārstāvji, ir aizsākuši iniciatīvu, kas vērsta uz visas Eiropas Savienības austrumu robežas aizsardzību. Šīs iniciatīvas apliecina mūsu apņēmību strādāt pie reģionālās drošības no dažādiem aspektiem Eiropas Parlamenta līmenī. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība izprastu mūsu reģiona specifiskās drošības vajadzības un sniegtu atbalstu to risināšanā.
Latvijai jābūt aktīvai dalībniecei Eiropas drošības telpā un jāaizstāv savas intereses. Jau sen vairs neesam drošības patērētājs, bet gan drošības nodrošinātājs, un ir pēdējais laiks arī atbilstoši uzvesties!
Mums jāizmanto katra iespēja, lai vietējos produktus un inovācijas ieviestu praksē. Piemēram, 72 stundu somas, ko ikviens varētu izmantot krīzes situācijās, būtu jākomplektē no vietējā ražojuma produktiem. Šobrīd tā vēl nav, bet tā ir iespēja gan stiprināt mūsu drošību, gan atbalstīt vietējos ražotājus.
Novembris — laiks aizdomāties un rīkoties
Mūsu lielākais šķērslis ir neticība sev. Bieži vien priekšroka tiek dota ārvalstu tehnoloģijām, bet mums jāuzticas saviem uzņēmumiem un cilvēkiem. Valstij jābūt gatavai uzņemties riskus un atbalstīt vietējos uzņēmumus, lai tie varētu attīstīt un piedāvāt inovatīvus risinājumus. Tikai tā mēs varēsim attīstīt spēcīgu aizsardzības industriju.
Piemēram, arī pēc pieredzes varu apliecināt, ka, lai gan vienlaikus veidojam dronu koalīcijas un ar skaļu patosu runājam par mūsu ieguldījumiem tajā, mūsu pašu zemessargiem bieži trūkst to pašu dronu apmācībām. Ja valsts atbalstītu vietējos ražotājus, šīs tehnoloģijas būtu pieejamas un pielāgotas mūsu vajadzībām. Tas stiprinātu mūsu aizsardzības spējas un veicinātu vietējo ekonomiku.
Nav vairs laika domāt, sapņot vai diskutēt — ir jāsāk darīt. Aicinu valsts institūcijas, uzņēmējus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju ticēt saviem spēkiem un strādāt kopā, lai attīstītu mūsu aizsardzības spējas.
Novembris, patriotu mēnesis, ir laiks, kad īpaši domājam par mūsu valsti, tās vēsturi un nākotni. Aicinu ikvienu aizdomāties par Latvijas drošību un to, kā mēs paši varam to stiprināt. Vienlaikus jāatceras, ka nedrīkstam iestrēgt savās pārdomās un ilūzijās, vai pat tikai diskusijās – lai gan reizēm tā var šķist, izrunāts darbs tomēr nav tas pats, kas izdarīts darbs. Laiks pāriet no runāšanas uz darīšanu.