Šobrīd tūkstošiem Krievijas tūristu laiski pavada savus atvaļinājumus Eiropas pludmalēs un kūrortos, pilsētās, restorānos un bāros, lielveikalos un muzejos.
Vienlaikus, pāri Ukrainai krīt Krievijas raķetes, cieš un mirst civiliedzīvotāji, un ar kodolieročiem apbruņotais Kremļa tirāns atklāti draud jebkurai valstij, kurai pat prātā varētu ienākt iejaukties šai asinsizliešanā. Starptautiskās saistības, vērtības, principi? Krievijai tie ir tukši, absolūti nesaistoši jēdzieni.
Tāpat kā pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, arī šodien daudzi Krievijas iedzīvotāji joprojām uzskata, ka Krievijas iebrukums un karš pret Ukrainu ilgtermiņā viņiem nozīmēs vien īslaicīgas neērtības, nelielas grūtības, un drīz viss atgriezīsies ierastajās sliedēs.
Bet pretestība karam valsts iekšienē varētu būt viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas varētu apturēt Putinu. Saskaņā ar dažādām aptaujām, ir nepārprotams, ka šobrīd absolūtais vairākums Krievijas iedzīvotāju atbalsta Kremļa īstenoto ārpolitiku un attaisno Krievijas karu Ukrainā. Daudz, daudz vairāk krievu vēl būs jāsaprot, ka viņu valdības rīcība atstās smagas sekas gan uz ikdienas iedzīvotāja, gan visas valsts labklājību, reputāciju un nākotni. Diemžēl pagaidām tipiskās (bet tiešām smagās) ekonomiskās sankcijas nav spējušas panākt šo izpratni. Tam vajadzīgs laiks.
Iekost, aizslēdzot durvis
Tomēr ir vēl viens “sankciju” kopums, kam ir augsts potenciāls pamatīgi “iekost”: demokrātisku valstu lēmums aizliegt savās valstīs ieceļot Krievijas pilsoņiem. Nekādi atpūtas braucieni, nekādi biznesa braucieni, nekādi draugu vai ģimenes apciemojumi.
Demokrātisko pasauli Krievijai aizslēgtu, atslēgu nolauztu — līdz brīdim, kad tiks panāktas vēlamās izmaiņas.
Vai atdalīt Krievijas pilsoņus no savas “diasporas” būtu pārmērīgi nežēlīgi? Vai t.s. “labo krievu” ieceļošanas liegums nebūtu pārāk sāpīgs viņiem? Ne sāpīgāks par to, ar ko saskaras ukraiņi neatkarīgi no tā, vai viņi paliek Ukrainā vai ir spiesti bēgt.
Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis un Polija, Čehija, ir apturējusi Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Tikai ļoti specifiskos gadījumos iespējams izsniegt t.s. humāno vīzu — saskaņā ar ārlietu ministra pausto, kopš kara sākuma tādas izsniegtas 300. Tomēr citas Eiropas valstis, tostarp ļoti tuvu esošā Somija, turpina izsniegt Šengenas vīzas krieviem. Kā zināms, Šengenā vienas valsts izsniegtā vīza ir derīga ceļošanai pa visu Šengenas zonu.
Somija šobrīd ir de facto atvērtie vārti uz Eiropu un tranzīta zona Krievijas pilsoņiem, lai tālāk ceļotu Šengenas zonā.
Tikai jūlijā vien Somija izsniegusi vairāk nekā 10 000 vīzu Krievijas pilsoņiem.
Krievu pilsoņu skaits, kas šķērso mūsu robežas, ir ievērojami pieaudzis, un tas pats par sevi ir nacionālās drošības apdraudējumu. Sabiedrībā arvien pieaug neapmierinātība par Krievijas pilsoņu klātbūtnes pieaugumu valstī. Tā ir saprotama, apstākļiem un kontekstam atbilstoša reakcija. Valdība tiek aicināta rīkoties. Bet Šengenas vīzu noteikumi neļauj liegt ieceļot Latvijā personām, kurām vīzu izsniegusi cita Šengenas valsts. Tātad šis jautājums galu galā ir jārisina Eiropas līmenī.
Sankcijām ir jābūt konsekventām visā ES
Ja Baltija, Čehija un Polija paliks vienīgās ar savu vīzu neizsniegšanas politiku (un ne tikai), šādu sankciju ietekme būs daudzkārt mazāka. Nav īstais laiks piesardzībai un izvēlīgumam — tieši pretēji.
Sankcijas ir ietekmēšanas instruments. To ir ļoti svarīgi saprast. Ārpolitika — un sankcijas — nav psihoterapija.
Sankciju mērķis nav likt justies labāk, bet gan darīt labu.
Atkarībā no tā, kā tiek piemērotas konkrētās sankcijas, tās var nodarīt būtisku kaitējumu arī nevainīgiem cilvēkiem, arī mums pašiem, mūsu uzņēmumiem, mūsu darbiniekiem un mūsu nacionālajām interesēm.
Ideālā pasaulē varētu “iesist” tikai tiem ļaunajiem, vienlaikus pasaudzējot visus pārējos. Bet tas tā nav, un šeit nav runa tikai par dažiem ļaunajiem — tas ir par ļaunajiem, kuri izmanto visas valsts — Krievijas — resursus, lai vardarbīgi ietekmētu savus kaimiņus un destabilizētu Eiropu.
Nepietiks ar sankcijām pret dažiem īpaši atlasītiem Krievijas oligarhiem un eliti — jo īpaši tāpēc, ka viņi izmanto Krievijas pilsoņu naudu kā savu personīgo krājkasīti! Krievijas pilsoņi var pielikt punktu Putina vardarbīgajam režīmam. Lai tas notiktu, absolūtajam vairākumam Krievijas iedzīvotāju ir jāsaprot — un jāsajūt — Putina politikas sekas. Šengenas vīzu izsniegšanas apturēšana visā Eiropas Savienības līmenī šajā gadījumā varētu būt ļoti efektīva.
Es uzskatu, ka politikas veidotājiem vajadzētu būt godīgiem par sankciju darbību. Ir mērenas sankcijas. Un tad ir sankcijas, kas tīši un mērķtiecīgi nodara pāri Krievijai, tās ekonomikai un tās cilvēkiem, lai, cerams, nodarītu pietiekami lielas sāpes, tā piespiežot Krieviju mainīt tās piekopto politiku. Vienlaikus jāapzinās globalizētās ekonomikas būtība, proti, mēs nevaram izolēt pārējo pasauli, ieskaitot sevi, paši no saviem sitieniem. Sāpīgi ir visiem, pat ja Krievija cietīs daudz vairāk nekā mēs.
Ja drīz neseko ES līmeņa lēmumi
Ja nepieciešamie ES līmeņa lēmumi nesekos (un nesekos tiešām drīz), būsim spiesti nopietni apsvērt citus rīcības variantus.
Esmu personīgi uzrunājis Somijas parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētāju, lai pastāstītu par situāciju Latvijā un Baltijas valstīs un to ietekmi, kādu šobrīd uz mums atstāj Somijas imigrācijas politika attiecībā uz Krievijas pilsoņu ieceļošanu. Imigrācijas jautājumi, protams, ir ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē, un tā tam arī būtu jābūt, vienlaikus, ir jāmēģina nonākt līdz kompromisam. Vakar parādījās ziņas, ka četras Somijas lielākās parlamentārās frakcijas atbalsta vīzu izsniegšanas ierobežošanu Krievijas pilsoņiem.
Latvija tikmēr var apsvērt vai noteiktos gadījumos nebūtu jāanulē jau izsniegtās vīzas.
Jau iepriekš rosināju, ka, līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un sakopt pašiem savu pagalmu. Par termiņuzturēšanās atļaujām un to naudu, ar ko tās tika iegūtas, piemēram — tiem, kuri nav spējīgi pierādīt naudas izcelsmi par kuru TUA savulaik “nopirkta”, TUA būtu jāanulē. Jāpārskata Imigrācijas likums, ierobežojot iespējas automātiski pagarināt TUA uz vēl pieciem gadiem, tāpat, domāju, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nekādi nevar būt ļoti nepieciešamas tiem, kas Latvijā uzturas mazāk nekā sešus mēnešus gadā.
Var gadīties, ka jārīkojas pavisam kardināli. Saskaņā ar pašreizējiem Šengenas noteikumiem dalībvalstis uz ierobežotu laiku var ieviest robežpārbaudes uz savām robežām, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Lai atjaunotu kontroli pār iebraukšanu Latvijā, nepieciešamības gadījumā varam izšķirties par robežkontroles atjaunošanu uz visiem Latvijas robežšķērsošanas punktiem, arī uz iekšējām robežām.