Pēdējos mēnešus tūkstošiem Krievijas tūristu laiski atpūšas Eiropas pludmalēs un kūrortos, pilsētās, restorānos un bāros, lielveikalos un muzejos.
Vienlaikus, pāri Ukrainai krīt Krievijas raķetes. Pirms dažām dienām daļa Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) tika “nopietni bojāta” militārajos triecienos, kuru dēļ nācies slēgt vienu no reaktoriem. Tas ir bezatbildīgs kodoldrošības noteikumu pārkāpums un kārtējā nicinājuma demonstrēšana no Krievijas puses pret starptautiskajām normām. Nepatīkami, bet neizbēgami jāsecina, ka nevienu tas nepārsteidz.
Krievija ir normalizējusi, vienkāršiem vārdiem sakot, pilnīgu plānprātu un barbarismu.
Nepārsteidz arī tas, ka Krievijas karaspēks ieročus slēpjot starp Zaporižjas AES energoblokiem; Krievijas spēki arī esot mīnējuši AES teritoriju. Tas būtu smieklīgi, ja tā nebūtu patiesība un tā neapdraudētu, nepārspīlējot, visu kontinentu.
Bet, jā. Starptautiskās saistības, vērtības, principi? Krievijai tie ir tukši, absolūti nesaistoši jēdzieni. Lietas nemainās, Krievija nemaz nemēģina.
Tāpat kā pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, arī šodien daudzi Krievijas iedzīvotāji joprojām uzskata, ka Krievijas karš pret Ukrainu ilgtermiņā viņiem nozīmēs vien pārejošas neērtības, īslaicīgas grūtības, un drīz viss atgriezīsies ierastajās sliedēs.
Un tā agrāk arī ir noticis — zināmu déjà vu sajūtu radīja nebeidzamā cikla “Krievija noziedzas — Rietumi pauž bažas — Rietumi pakrata ar pirkstu — “jāsāk stratēģiskais dialogs” — atgriešanās ierastajā režīmā un Krievijai piešķiram carte blanche — Krievija noziedzas — Rietumi ir šokā un pauž bažas…”
Nu, jūs saprotat.
Bet no ierastā cikla Rietumi šogad ir izkāpuši (vai tikuši izmesti).
Ir skaidrs, ka pretestība karam valsts iekšienē varētu būt viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas varētu apturēt Putinu. Saskaņā ar dažādām aptaujām, ir nepārprotams, ka šobrīd absolūtais vairākums Krievijas iedzīvotāju atbalsta Kremļa īstenoto ārpolitiku un attaisno Krievijas karu Ukrainā. Daudz, daudz vairāk krievu vēl būs jāsaprot, ka viņu valdības rīcība atstās smagas sekas gan uz ikdienas iedzīvotāja, gan visas valsts labklājību, reputāciju un nākotni. Diemžēl pagaidām tipiskās (bet tiešām smagās) ekonomiskās sankcijas nav spējušas panākt šo izpratni. Tam vajadzīgs laiks.
Iekost, aizslēdzot durvis
Tomēr ir vēl viens “sankciju” kopums, kam ir augsts potenciāls pamatīgi “iekost”: demokrātisku valstu lēmums aizliegt savās valstīs ieceļot Krievijas pilsoņiem. Nekādi atpūtas braucieni, nekādi biznesa braucieni, nekādi draugu vai ģimenes apciemojumi.
Demokrātisko pasauli Krievijai aizslēgtu, atslēgu nolauztu — līdz brīdim, kad tiks panāktas vēlamās izmaiņas.
Vai atdalīt Krievijas pilsoņus no savas “diasporas” būtu pārmērīgi nežēlīgi? Vai t.s. “labo krievu” ieceļošanas liegums nebūtu pārāk sāpīgs viņiem? Ne sāpīgāks par to, ar ko saskaras ukraiņi neatkarīgi no tā, vai viņi paliek Ukrainā vai ir spiesti bēgt. Tūrisma vīzas — jebkādas vīzas ieceļošanai Eiropā nav visu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu cilvēktiesības. Tā ir privilēģija.
Vīzas mēs nevis izsniedzam, bet gan piešķiram.
Latvija un saujiņa citu ES valstu ir apturējušas Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Citas Eiropas valstis, tostarp ļoti tuvu esošā Somija, turpina izsniegt Šengenas vīzas krieviem un baltkrieviem, tai pašai Somijai kalpojot kā vienīgajam tiešajam ceļam “pa taisno” uz Eiropu apstākļos, kad teju visa Eiropa savu gaisa telpu Krievijai ir slēgusi.. Kā zināms, Šengenā vienas valsts izsniegtā vīza ir derīga ceļošanai pa visu Šengenas zonu.
Somija šobrīd ir de facto atvērtie vārti uz Eiropu un tranzīta zona Krievijas pilsoņiem, lai tālāk ceļotu Šengenas zonā.
Tikai jūlijā vien Somija izsniegusi vairāk nekā 10 500 vīzu Krievijas pilsoņiem.
Krievu pilsoņu skaits, kas šķērso mūsu robežas, ir ievērojami pieaudzis, un tas pats par sevi ir nacionālās drošības apdraudējums. Neapmierinātība ar novēroto ir gandrīz sataustāma, atmosfēra — nokaitēta. Tā ir saprotama, apstākļiem un kontekstam atbilstoša reakcija. Valdību aicina rīkoties. Bet Šengenas zonas paši pamati paredz brīvu pārvietošanos tās ietvaros — ierasti, ja kāda cita Šengenas valsts izsniegusi trešvalstniekam Šengenas vīzu, viņi var brīvi pārvietoties visas Šengenas ietvaros. Jā, protams, mēs varam spert visradikālāko soli un atjaunot robežkontroli uz mūsu iekšējām — tas ir, uz Lietuvas un Igaunijas — robežām. Uz visiem ceļiem, gaisā un ūdeņos. Tas ir milzīgus resursus pieprasošs lēmums. Reālistiskāka un nesāpīgāka mums pašiem būtu vienošanās Eiropas Savienības līmenī par šī jautājuma risināšanu. Jo nu jau ir gana daudz to valstu, kas sāk celt trauksmi.
Ar vienu grozījumu nevar sasmelt to, kas sastrādāts gadu laikā
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas, kopš iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Krievijas pilsoņi iesnieguši 1276 pirmreizējos pieteikumus uzturēšanās tiesību pieprasīšanai Latvijā. Šajā laika posmā Krievijas pilsoņiem izsniegtas 342 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) (tajā skaitā 233 saistībā ar ģimenes apvienošanu un 70 ar nodarbinātību). 166 pirmreizējās patstāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA), tajā skaitā 115 kā repatriantiem un 32 kā bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Jāpiebilst, ka šīs atļaujas izsniegtas periodā no 24. februāra līdz aprīlim, kad Saeima apturēja uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Pavisam Latvijā vispār izsniegtas aptuveni 45 000 TUA un ap 53 200 PUA. Pagājušā gada vidū spēkā bijušas 9 795 TUA un 41 300 PUA Krievijas pilsoņiem (26 000 bijušie nepilsoņi). Dati par vairākiem pārskata periodiem kopš covid pandēmijas sākuma rāda, ka Krievijas pilsoņiem izsniegto TUA daudzums ir lēnām samazinājies, bet PUA daudzums praktiski nav mainījies.
Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvijā ieradušies vairāk nekā 200 Krievijas žurnālistu un 23 mediju organizācijas. Daļa jau sākuši darbu Rīgā ar cildenu mērķi — stāstīt patiesību, informēt Krievijas iedzīvotājus arī par karu Ukrainā, ko Krievijā darīt vairs nav iespējams. Tomēr Valsts drošības dienests ļoti pamatoti brīdinājis valsts augstākās amatpersonas par riskiem, kas saistīti ar Latvijā šiem mediju uzņēmumiem. Ņemot vērā, cik nosacīta ir mūsu dienestu spēja objektīvi un pilnvērtīgi izvērtēt konkrētās personas, kas šādā veidā ieceļo Latvijā, visbīstamākais, ko varētu darīt, ir izlemt būt labticīgi naiviem. To mums neļauj ne iepriekš pieredzētais, ne arī veselais saprāts — un mūsu pašmērķis nedrīkst būt kļūšana par tādu kā plostu-centrāli Krievijas opozicionāriem. Pēdējo nedēļu laikā jau ik pa brīdim dzirdam, ka par sevi atgādina imperiālismā sirgstoša šovinisma upuri — vai trubadūri — , un šaubos, ka ar to arī viss beigsies. Jāatceras. Prioritāra ir mūsu cilvēku drošība un labklājība, un mūsu nacionālā drošība.
Atgriežoties pie skaitļiem. Kopš 25. februāra līdz jūlija beigām pārstāvniecībās Krievijas pilsoņiem izsniegtas vēl 654 vīzas humanitāro apstākļu dēļ radinieka slimības vai bēru gadījumā un kā vīzas Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) pilsoņu ģimenes locekļiem. Līdz ar to kopā minētajā periodā Latvijas pārstāvniecībās Krievijas pilsoņiem izsniegtas 1107 vīzas.
Nepagarinot termiņuzturēšanās (TUA) atļaujas, no visu Krievijas pilsoņu klātbūtnes Latvijā atbrīvoties neizdosies. Pirmkārt, tādēļ, ka 1. jūlijā derīga bija 9281 Krievijas pilsonim izsniegta TUA. Otrkārt primāri plānots vērsties pret tiem, kas TUA saņēma apmaiņā pret dažādiem ieguldījumiem; lai izvērtētu citas uzturēšanās atļaujas būs nepieciešami grozījumi citos regulējumos (šajā gadījumā — Imigrācijas likumā).
Sankcijām ir jābūt konsekventām visā ES
Ja Baltija, Čehija, Nīderlande un Polija paliks vienīgās ar savu vīzu neizsniegšanas politiku (un ne tikai), šādu sankciju ietekme būs daudzkārt mazāka. Nav īstais laiks piesardzībai un izvēlīgumam — tieši pretēji. Sankcijas ir ietekmēšanas instruments. To ir ļoti svarīgi saprast. Ārpolitika — un sankcijas — nav psihoterapija.
Sankciju mērķis nav laba pašsajūta, bet gan labs rezultāts.
Atkarībā no tā, kā tiek piemērotas konkrētās sankcijas, tās var nodarīt būtisku kaitējumu arī nevainīgiem cilvēkiem, arī mums pašiem, mūsu uzņēmumiem, mūsu darbiniekiem un mūsu nacionālajām interesēm.
Ideālā pasaulē varētu “iesist” tikai tiem ļaunajiem, vienlaikus pasaudzējot visus pārējos. Bet tas tā nav, un šeit nav runa tikai par dažiem ļaunajiem — tas ir par ļaunajiem, kuri izmanto visas valsts — Krievijas — resursus, lai vardarbīgi ietekmētu savus kaimiņus un destabilizētu Eiropu.
Krievijas agresija Ukrainā nebūtu iespējama bez Krievijas sabiedrības līdzdalības, un Krievijas iedzīvotājiem tas ir jāapzinās.
Nepietiks ar sankcijām pret dažiem īpaši atlasītiem Krievijas oligarhiem un eliti — jo īpaši tāpēc, ka viņi izmanto Krievijas pilsoņu naudu kā savu personīgo krājkasīti! Krievijas pilsoņi var pielikt punktu Putina vardarbīgajam režīmam. Lai tas notiktu, absolūtajam vairākumam Krievijas iedzīvotāju ir jāsaprot — un jāsajūt — Putina politikas sekas. Šengenas vīzu izsniegšanas apturēšana visā Eiropas Savienības līmenī šajā gadījumā varētu būt ļoti efektīva.
Uzskatu, ka politikas veidotājiem vajadzētu būt godīgiem par sankciju darbību. Ir mērenas sankcijas. Un tad ir sankcijas, kas tīši un mērķtiecīgi nodara pāri Krievijai, tās ekonomikai un tās cilvēkiem, lai, cerams, nodarītu pietiekami lielas sāpes, tā piespiežot Krieviju mainīt tās piekopto politiku. Vienlaikus jāapzinās globalizētās ekonomikas būtība, proti, mēs nevaram izolēt pārējo pasauli, ieskaitot sevi, paši no saviem sitieniem. Sāpīgi ir visiem, pat ja Krievija cietīs daudz vairāk nekā mēs.
Ja drīz neseko ES līmeņa lēmumi
Ja nepieciešamie ES līmeņa lēmumi nesekos (un nesekos tiešām drīz), būsim spiesti nopietni apsvērt citus rīcības variantus.
Esmu personīgi uzrunājis Somijas parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētāju, lai vērstu uzmanību uz pašreizējo situāciju Latvijā un Baltijas valstīs un to ietekmi, kādu šobrīd uz mums atstāj Somijas imigrācijas politika attiecībā uz Krievijas pilsoņu ieceļošanu. Imigrācijas jautājumi, protams, ir ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē, un tā tam arī būtu jābūt, vienlaikus, ir jāmēģina nonākt līdz kompromisam. Somija ierobežos vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Ne pilnībā, bet sākums ir daudzsološs.
Latvija tikmēr var apsvērt vai noteiktos gadījumos nebūtu jāanulē jau izsniegtās vīzas.
Jau iepriekš rosināju, ka, līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un sakopt pašiem savu pagalmu.
Termiņuzturēšanās atļauju programma darbojas jau 12 gadus, un pirmajos tās darbības gados kontrole un pārbaudes saistībā ar priekš termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas izmantotajiem līdzekļiem bija minimālas. Tolaik Latvijā ienāca milzīgi liels un pilnīgi nekontrolēts naudas apjoms, kam līdzi arī diemžēl nāca noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi, naudu sajaucot dažādos kontos un uzņēmumos, tālāk tai aizplūstot tālāk uz Eiropu un citām valstīm.
Tagad tā ir pagātne. Bet nekontrolētas naudas plūsmas Latvijas finanšu sistēmā ir nacionālās drošības jautājums.
Tāpēc tika izveidots Finanšu Izlūkošanas dienests (FID). Bet pat sankciju jautājumos FID pilnvaru apjoms ir visai ierobežots, nemaz nerunājot par termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai izmantoto līdzekļu pārbaudēm. Bet to nepieciešams ieviest, tā dodot FID mandātu pārbaudīt visu TUA iegūšanai izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi — tā kā finanšu noziegumiem noilgums ir 15 gadi, šobrīd varam izvērtēt programmu visā tas eksistēšanas garumā. Ja indivīds nespēj pierādīt naudas līdzekļu izcelsmi, tad, likuma ietvaros, piem., konkrētais īpašums tiek ne tikai arestēts, bet arī konfiscēts, un termiņuzturēšanās atļauja — anulēta. Iespējams arī paplašinātas pārbaudes veikt juridiskām personām, kurās konstatēta vērā ņemama Krievijas (ar izcelsmi no Krievijas) kapitāla klātbūtne.
Krievijas asinsnaudai Latvijā nav vietas, tā mūs kompromitē, un tas nav vajadzīgs. Latvijas Republikas Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests vairākkārtīgi ir vērsis uzmanību uz to, ka ārzemnieki izmanto iespēju Latvijā noziedzīgos līdzekļus legalizēt, iegādājoties īpašumus, lai saņemtu TUA. Tāpēc stingrāka līdzekļu kontrole jāveic ne tikai uz darījumiem, kas savulaik attiekušies uz īpašuma iegādi, bet arī uz darījumiem, iegādājoties īpašumu, valsts vērtspapīrus vai, ieguldot uzņēmumu kapitāldaļās.
Jāpārskata Imigrācijas likums, ierobežojot iespējas pagarināt TUA uz vēl pieciem gadiem, tāpat, domāju, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nekādi nevar būt ļoti nepieciešamas tiem, kas Latvijā uzturas tikai prasītos sešus no divpadsmit mēnešiem.
Var gadīties, ka jārīkojas pavisam kardināli.
Saskaņā ar pašreizējiem Šengenas noteikumiem dalībvalstis uz ierobežotu laiku var ieviest robežpārbaudes uz savām iekšējām — ostas, lidostas, visi ceļi — robežām, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Lai atjaunotu kontroli pār iebraukšanu Latvijā, nepieciešamības gadījumā varam izšķirties par robežkontroles atjaunošanu uz Latvijas iekšējām robežām.