Par nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanu aizvadītās nedēļas izskaņā aizturētas vēl 13 personas no Irākas un Sīrijas, kā arī divi Igaunijas pilsoņi, kas nelikumīgos robežšķērsotājus pārvadāja. Kopumā šogad aizturēti 27 trešo valstu piederīgie, kas Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojuši nelikumīgi.
Īsumā: četru dienu laikā Lietuvā ievesti aptuveni 1000 migranti, kopš jūlija — vairāk kā 3000, aviokompānija Iraq Airways pievienoja lidojumus uz Minsku vēl no 3 Irākas pilsētām, un no Bagdādes lidojumi uz Minsku ir teju katru dienu. Irākas varas iestādes plāta rokas, ka neko jau nevarot padarīt, ja kāds lidojot uz Minsku kā tūrists, lai vēlāk emigrētu.
Salīdzinot ar situāciju Lietuvā, Latvijas skaits ir niecīgs, bet diemžēl šoreiz ir pamats bažīties arī mums — gan tāpēc, ka Lietuva ir mūsu draugi un kaimiņi, gan tāpēc, ko tas signalizē par riskiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Šī nav tikai Lietuvas krīze, bet gan visas ES un NATO drošības krīze. Tā ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, līdz ar to no tās drošības zināmā mērā ir atkarīga arī visas Eiropas drošība. Šobrīd runa nav par klasiskiem patvēruma meklētājiem, kas censtos ieceļot Eiropas Savienībā — kā atzinusi Eiropas komisāre Ilva Jūhansone, šeit mēs nevaram runāt pat par īstu migrācijas krīzi. Pie Baltkrievijas robežas notiekošais ir hibrīdkara sastāvdaļa — Baltkrievijas autoritārais režīms īsteno hibrīdkaru pret Lietuvu, Baltijas valstīm, ES un NATO.
Viļņā šobrīd darbojas vairākas starptautiskas organizācijas, kuru uzmanības centrā atrodas Baltkrievija, un Viļņā patvērumu raduši virkne baltkrievu disidentu. Ir nepārprotami skaidrs, ka Lukašenko mēģina iebiedēt un izdarīt spiedienu — jo citādi spiedienu uz visu ES Lukašenko izdarīt nevar-, lai panākt sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu.
ES diplomātiskie centieni sadarboties ar Irāku un Turciju migrācijas plūsmu apturēšanā ir bijuši ļoti gausi, ja tos salīdzinām ar migrantu pieplūduma dinamiku uz Lietuvas robežas. Attiecīgi, ES struktūrām nu jau jāiet soli tālāk un jāpiedāvā sankcijas visiem cilvēku kontrabandas ceļā iesaistītajiem. Ir jāpalielina spiediens uz Minsku ar papildu nozaru sankcijām un spiedienu uz migrantu izcelsmes valstīm. ES “ieroču arsenālā” ir arī tādi instrumenti kā, piemēram, vīzu programmu ierobežojumi, kurus var izmantot, ja šīs valstis neaptur šos “tūristu lidojumus” uz Minsku. Šie cilvēki nav tūristi, kas ierodas apciemot Baltkrieviju.
Uz Lietuvas robežas notiek hibrīdkarš. Tas ir pastāvīgs uzbrukums. Spiediens uz Lietuvu pakāpeniski pieaug ar katru migrantu, ko Lukašenko atlidinājis no Tuvajiem Austrumiem un sūtījis pāri robežai. Viens no rīcības variantiem, ko Lietuvai vajadzētu apsvērt, ir NATO 4. panta aktivizēšanu, attiecīgi uzsākt iekšējās konsultācijas saistībā ar jaunajiem apdraudējuma apstākļiem uz NATO ārējas robežas.
NATO iesaistīšana būtu ir pareizais rīcības virziens, un tas darbotos arī kā atturošs līdzeklis pret oportūnistiskiem diktatoriem.
Pašlaik situācija uz Latvijas ārējām robežām ir samērā mierīga, taču mums ir jābūt gataviem iespējamam nelegālās imigrācijas pieaugumam un ar to saistītām provokācijām uz robežas. Tāpat mēs nedrīkstam izslēgt varbūtību, ka situācija var būt mainīga austrumu kaimiņu kopīgo militāro mācību “Zapad 2021” laikā.
Tāpēc aizvakar notika Nacionālā apvienība Saeimas frakcijas deputātu un iekšlietu ministres Marijas Golubevas tikšanās. Tikšanās laikā izdevās vienoties par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežā, pagaidām gan premjerministrs šādu iespēju noraidījis. Kam tas vajadzīgs? Tas paver iespējas straujāk virzīties uz priekšu ar fiziskas robežas izbūvēšanu, kas aizvadītajos gados kavējusies, taču šobrīd būtu būtisks šķērslis migrantiem.
Līdzās paātrinātai fiziskas robežas izbūvei jālikvidē arī dažādas normatīvās barjeras, kā arī jārada grozījumi krimināllikumā, paredzot lielāku atbildību cilvēku kontrabandas organizatoriem un dalībniekiem. Eiropas Savienībai — Eiropas Komisijai — jāatmet mēģinājumi definēt vai akadēmiski aprakstīt to, kas notiek un kā būtu jārīkojas un gluži vienkārši jārīkojas. Iespējamie “spiedieni”, kādus ES var izmantot pret migrantu izcelsmes valstīm gadījumos, ja tās atsakās sadarboties problēmas risināšanā, ir plašs — ne tikai iepriekšminētās vīzas, bet arī, piemēram, dažādu atbalsta finansējumu programmu pārskatīšana migrantu izcelsmes valstīm.
Lukašenko ciniskie mēģinājumi izmantot cilvēkus ložu vietā ES “neizies cauri”. Jo Lietuva ir ES. Šobrīd nav runa par to, vai, bet par to, kad ES piemēros papildu stingras sankcijas pret Lukašenko režīmu. Kamēr par to vēl vienojamies, mums Lietuvai ir jāsniedz maksimāli plaša tehniskā palīdzība, arī jāpalīdz ar cilvēkresursiem. Jo, ja un kad vēlamies, ES kā bloks var būt ļoti spēcīgs — indikācija ir kaut vai fakts, ka Irāka paziņojusi par aviolidojumu uz Minsku apturēšanu — šobrīd uz 10 dienām. Tas ir laiks, kas var palīdzēt “sagrupēties”. Pavisam nesen, bez Bagdādes, Irāka atklāja vairākus tiešos reisus ar vēl trīs pilsētām Irākā, kurās kopā ņemot ir vairāk nekā 4 miljoni iedzīvotāju un attiecīgajos jaunajos maršrutos aviobiļetes pilnībā ir iztirgotas līdz šī gada novembrim.
Par iespējamo hibrīdkaru tiek runāts jau gadiem. Mēs gatavojamies hakeru uzbrukumiem un karam informācijas frontē. Bet tomēr šoreiz viss ir daudz vienkāršāk — un daudz ciniskāk un brutālāk. Kā ierocis tiek izmantots neapbruņots cilvēks, kurš vēlas nokļūt Eiropas “paradīzē”.
Jāatceras, ka Lukašenko un viņa režīms Minskā nebūs pēdējais, kas mēģinās vājināt Rietumus ar zemiskiem līdzekļiem. Patiesībā, virkne autoritāru režīmu to jau dara. Pagaidām viņi lielākoties rīkojas “mazāk drosmīgi” nekā Lukašenko režīms savā neleģitimitātes agonijā, bet mēs nevaram pieņemt, ka tas tā būs vienmēr.
Tikmēr — nu arī uz pierobežas Lukašenko režīma spēlītes ar dzīvībām ir nesušas pirmo zaudēto dzīvību. Jauns vīrietis, Irākas pilsonis, ir miris.