Atkāpei — ņemot vērā reakciju uz iepriekšējo ierakstu un ņemot vērā, ka COVID-19 pandēmijas laikā paralēli plosās dezinformācijas infodēmija, precizēšu pāris lietas par maskām.
Pandēmijas sākumā medicīnas ekspertiem visā pasaulē akūti trūka informācijas par SARS-CoV-2 vīrusu un tā izplatīšanās ceļiem. Daudzas pasaules valstis saskārās ar akūtu individuālo aizsardzības līdzekļu deficītu. Trūka pietiekami stingru un pārliecinošu rekomendāciju sabiedrības veselības pasargāšanai.
Ir pagājis laiks un, apkopojot pasaules pieredzi un pētījumos uzrādīto, absolūtā vairākuma konsensus ir, ka masku lietošana sabiedriskās vietās, kopā ar citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem kā fiziskā distancēšanās un roku mazgāšana, palīdz pasargāt sabiedrības veselību.
Bet tas strādā tikai tad, ja to dara un ievēro visi.
Mēs pandēmijas sākuma posmu pārvarējām vairāku faktoru dēļ, no kuriem īpaši jāizceļ sabiedrības disciplinētība sarežģītos apstākļos, un mūsu spēja mācīties no citu valstu pieredzes. Būtu nepiedodami vieglprātīgi to nedarīt tagad.
Jāsaprot, ka maskas vilkšana nav ierobežojums vai sods — tas ir mērķtiecīgs pasākums vīrusa izplatības mazināšanai, lai nebūtu jāievieš papildu ierobežojumi kā vispārēja karantīna. Masku mēs uzvelkam, lai neinficētu citus, un maskas jāvelk tad, kad ir plaša vīrusa izplatība un esam tuvu viens pie otra. Tā, diemžēl, šobrīd ir Latvijas situācija.
Tiem, kuri saka — individuālā atbildība, tie, kas slimi, lai velk maskas, es tikai atgādināšu pat ne par asimptomātiskajiem Covid slimniekiem, bet gan par to, ka 2–3 dienas pirms jebkādu simptomu parādīšanās cilvēks, kurš inficējies ar covid, jau ir “lipīgs” un var, pats neapzinoties, šo vīrusu nodot tālāk citiem. Tādēļ maskas ir vajadzīgas, bez atrunas par to, ka ir elpceļu saslimšanas simptomi. Tādos gadījumos vispār būtu jāpaliek mājās.
Neesmu sodu piekritējs un ne velti sākotnēji nekādi sodi netika noteikti, bet šobrīd publiskās telpās redzam, ka ir cilvēku grupa, kuri neuzskata, ka noteikumi attiecas arī uz viņiem un demonstratīvi maskas nevelk. Individuālā “opozīcija” šajā jautājumā nav vienkārši pašriska jautājums — nevelkot masku, risks rodas apkārtējiem. Sods, attiecīgi, ir preventīvs mehānisms, lai atturētu cilvēkus no noteikumu pārkāpšanas.
Esošā situācija liecina, ka uz atbildīgāko komersantu un iedzīvotāju pleciem gulstas bezatbildīgākās sabiedrības daļas rīcība. Ir uzņēmumi, kas ne vien neuzskata par vajadzīgu uzraudzīt noteikumu ievērošanu savās telpās, bet kas arī atļaujas ironizēt, kad uzņēmuma vadību par problēmu uzrunā iedzīvotājs.
Pirms pāris dienām saņēmu zvanu no Slovākijas vēstnieka. Viņš aicināja nevilcināties, nepieļaut to pašu kļūdu, kuru diemžēl pieļāvusi Slovākija, neuzliekot atbildību komersantiem uzraudzīt masku “disciplīnu” — tas novedis pie “sprādzienveidīga” slimības uzliesmojuma un noteikta 1600 eiro soda par maskas nevilkšanu.
Krīzes apstākļos, kad akūti vajadzīga savstarpēja saliedētība un sadarbība no visas sabiedrības puses, arī no mazumtirdzniecības nozares un jo īpaši lielajām veikalu ķēdēm gaidā atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem un klientiem. Kā liecina pavasara pieredze, ir iespējas kontrolēt noteikumu ievērošanu savās telpās. Ja mazumtirdzniecības veikals ir sociāli atbildīgs, tad varbūt nevajadzētu ielaist cilvēkus veikalos, ja viņiem nav noteikumos noteikto sejas masku. Ir vietas, kas jau ieviesušas praksi — pie durvīm apsardze uzrauga, vai tiem, kas vēlas ienākt, maska ir uzvilkta un, ja nav uzvilkta un nav arī līdzi, apsargi izsniedz vienreizlietojamās maskas. Šobrīd higiēniskās maskas nav deficīta prece un tas arī ir risinājums, ko iespējams viegli īstenot.
Šāda prakse darbojas lielā daļā Eiropas valstu, jo, diemžēl, citādi acīmredzot šobrīd īsti neizdodas. Daudzviet ārvalstīs veikala ieeju kontrolē apsardze, kas neielaiž bez maskām. Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, arī Ņujorkā par masku nevilkšanu un, atsevišķi, par šīs normas ievērošanas neuzraudzīšanu savās komerctelpās, ir noteikti visai lieli sodi. Aicinu atbalstīt, lai varam “savākties” uz nepieciešamo laiku un, cerams, ierobežot vīrusa izplatību un nenonākt kritiskā situācijā.