Protams, lēmums par NATO paplašināšanos vienmēr ir politisks. Tā pamatā ir vispusīgs, vispārējs potenciālā partnera novērtējums, izvērtējot valsts potenciālo ietekmi uz eiroatlantiskās telpas drošību un stabilitāti.
Sabiedroto vidū valda plaša vienprātība, ka NATO paplašināšanās ir nepārtraukts process — tā sauktā “atvērto durvju politika” paredz alianses atvērtību visām Eiropas valstīm, kuras spēj un vēlas dot savu ieguldījumu Līguma mērķu sasniegšanā. Sabiedroto vidū arī ir vispārējs konsenss, ka Somija un Zviedrija pilnībā atbilst tiem kritērijiem un vērtīborientācijai, kas ir NATO pamatā, vienlaikus novērtējot arī to pozitīvo pienesumu, ko abas valstis var sniegt aliansei.
Vēsturiska atkāpe.
Somija, kas pasludināja neatkarību no Krievijas 1917. gadā, Otrajā pasaules karā spēja izturēt Padomju Savienības iebrukumu un saglabāt savu neatkarību, lai gan zaudēja vairākas pierobežas teritorijas. Aukstā kara laikā Somija saglabāja neitralitāti apmaiņā pret Padomju Savienības garantijām neuzbrukt.
Tikmēr Zviedrija nav bijusi iesaistīta karā kopš Napoleona laikiem un veidojusi savu drošības politiku, neiesaistoties militārās aliansēs.
Taču zviedri sākuši apjaust to, cik fundamentāli mainījusies drošības situācija Eiropā un cik trausla var izrādīties noteikumos balstītā kārtība, kad to apdraud autoritāri, agresīvi revanšistiski režīmi. Redzot, kā Kremļa režīma ieroču žvadzināšana no tukšas skaņas pārvērtusies teroristiskā, genocidālā karā pret 40 miljoniem ukraiņu, argumenti par labu neitralitātei, kas kalpoja aizgājušajos gadsimtos, vairs neiztur kritiku.
Pēdējo mēnešu notikumi tik dramatiski mainījuši Somijas un Zviedrijas sabiedrību attieksmi, ka, ja gada sākumā abu valstu iestāšanās NATO tika vērtēta kā maz ticama, tad šobrīd, 14. jūlijā, jau ratificējam abu valstu iestāšanos.
Iespaidu — lēmuma fonu — rada arī kopējā starptautiskās situācijas attīstība pēdējo gadu laikā. Redzam arvien pieaugošu ģeopolitisko sāncensību — demokrātijas un autoritārisma pretstāvi, ar pieaugošu polarizācijas līkni. Autoritārie režīmi piedzīvojuši renesansi un rada pieaugošus draudus demokrātiskajai pasaules kārtībai. Cīņa par demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumu ir atsākusies no jauna, un šajā cīņā neitralitāti saglabāt faktiski nav iespējams.
Ko Latvijai nozīmē gaidāmā NATO paplašināšanās?
Ļoti vienkāršā un praktiskā izpratnē, mēs pievienotos alianses kolektīvajai aizsardzībai gadījumā, ja Somijas vai Zviedrijas teritorija tiktu pakļauta bruņotam uzbrukumam. Un — otrādi; bruņota uzbrukuma gadījumā Latvijas teritorijai Latvija saņems palīdzību no Somijas un Zviedrijas, un citām alianses dalībvalstīm. Zviedrijas un Somijas dalība NATO nozīmē arī to, ka Latvija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām iesaistīsies līgumiski saistošā aizsardzības sadarbībā ar Somiju un Zviedriju. Tas nozīmē, ka Latvijai nākotnes plānošanā un aizsardzības domāšanā ir jāapzinās, ka un KĀ mēs paplašināsim savu jau esošo sadarbību militārajā un aizsardzības jomā — kā ikdienā, tā krīzes un kara apstākļos. Sadarbību jāveido tā, lai nekad nenāktos praksē pārbaudīt (un pierādīt) tās mītiskās 5. panta darbības garantijas.
Jāatzīmē arī, ka abas valstis ir teju ideāli piemērotas NATO. Gan Zviedrija, gan Somija ir Eiropas Savienības dalībvalstis un tām ir stipras partnerattiecības ar NATO, tās piedalās NATO militārajās mācībās un pat stratēģiskajā plānošanā. Abu valstu pašreizējie ieguldījumi un gatavība palielināt investīcijas savā aizsardzībā ir pārliecinoša. Tas būs nozīmīgs papildinājums NATO spēkiem, sevišķi, attiecībā uz izlūkošanu, informācijas vākšanu un gaisa spēkiem.
Somijas un Zviedrijas dalība veicinās drošības situācijas stabilizēšanos reģionā, un iezīmē skaidru drošības politikas ietvaru šajā Eiropas Ziemeļu asī un NATO Austrumu flangā. Ilgtermiņā tas nozīmē lielāku prognozējamību un stabilitāti Ziemeļu un Baltijas jūras reģionā. Tas paaugstinās potenciālā militārā spēka izmantošanas slieksni un samazinās Krievijas manevra iespējas destabilizējošām darbībām Eiropā.
Laiks, kamēr visas valstis pabeigs ratifikācijas procesu, var būt trauksmains Somijai un Zviedrijai. Kā zināms, Krievija vairākkārt ir paudusi negatīvu attieksmi pret Somijas un Zviedrijas dalību NATO un norādījusi, ka valstu pievienošanās gadījumā sagaidāma pretreakcija. Jāatzīst, ka viņi norādījuši arī pilnīgi pretējo — ka šīs izmaiņas neesot būtiskas un reakcija neesot sagaidāma.
Jebkurā gadījumā ir jārēķinās, ka laikā līdz abas valstis tiks oficiāli uzņemtas par biedriem, pastāv palielināta iespējamība no Krievijas puses sagaidīt dažādus centienus destabilizēt situāciju reģionā. Šie centieni var izpausties kā tieši draudi, kā mājieni ar mietu (signalizēšana), kā arī dažādu ieroču sistēmu, tostarp kodolieroču, izvietošana tuvāk NATO ārējām robežām. Jārēķinās arī ar hibrīdinstrummentu izmantošanu, kiberapdraudējumiem, un iespējamām ietekmes operācijām pret ratifikācijas procesiem dalībvalstīs, ne tikai pašā Somijā un Zviedrijā.
Pašreizējā situācijā gan maz ticams, ka Krievijai pietiks gribas un spējas reāli apdraudēt Somiju un Zviedriju vai būtiski ietekmēt abu valstu savlaicīgu pievienošanos aliansei. Katrā ziņā Krievijas iejaukšanās būtu nepieņemama.
Latvija ir konsekventi aizstāvējusi visu valstu tiesības pašām lemt par savu drošības politiku, par savu dalību aliansēm un brīvu izvēli noteikt savu nākotnes attīstības kursu. Somijas un Zviedrijas pievienošanās līgumam būs svarīga, lai saglabātu uzticamību NATO atvērto durvju politikai. Tas ir īpaši svarīgi, kad uz to tiek izdarīts tāds spiediens, kādu pieredzējām saistībā ar Krievijas prasībām NATO iepriekšējā gada pašā nogalē.
Uzsvēršu — Somijas un Zviedrijas dalība NATO nozīmē spēcīgāku NATO un spēcīgāku Latviju.Šobrīd notiek seismiskas, fundamentālas pārmaiņas Eiropas drošības telpā. Par laimi, šoreiz un ar šo lēmumu — uz labu!