Pieņēmām ikgadējos ziņojumus par Kopējo ārpolitikas un drošības politiku, kā arī par Kopējo drošības un aizsardzības politiku.
Ziņojumos, par kuriem nobalsojām, iekļautas arī prasības pēc: paātrinātas un apjomīgākas militārās palīdzības Ukrainai, pēc stingrām drošības garantijām Ukrainai pēc iespējamā pamiera, pēc ciešākas ES un NATO koordinācijas, lai attīstītu aizsardzības spējas, kas ir savietojamas un spējīgas atbildēt uz reāliem draudiem, kā arī pēc Eiropas industriālās kapacitātes nostiprināšanas, lai paši varam saražot to, kas nepieciešams mūsu aizsardzībai. Aizsardzības industriju attīstība un paplašināšana ir aktuāls jautājums arī mums, Latvijā, un labvēlīgāki politiskie uzstādījumi šajā jomā Eiropas līmenī var palīdzēt industrijai attīstīties straujāk un vispusīgāk.
Savā uzrunā debatēs par kopējo ārpolitiku norādīju – ES spēja nostiprināties kā ģeopolitiskam spēlētājam ar ietekmi ir atkarīga no trīs lietām: saskaņotības, ātruma un apņēmības.
- Mums jāstiprina Eiropas Ārējās darbības dienests – ar īstu politisko rīcībspēju, izlūkošanas kapacitāti un koordinācijas rīkiem.
- Nosacījumiem jākļūst par reālu priekšnoteikumu mūsu darbībām – katram eiro, ko tērējam attīstības palīdzībai vai citviet, un katram starptautiskam līgumam, ko parakstām, ir jābūt pakārtotam un sasaistītam ar Eiropas vērtībām un mūsu stratēģiskajiem mērķiem.
- Mums jāturpina slēgt tirdzniecības līgumus ar līdzīgi domājošām valstīm, lai mazinātu mūsu atkarību no nedraudzīgām valstīm. Diversifikācija – daudzveidība mūsu piegādes ķēdēs un partneru lokā – ir ilgtermiņa ceļš uz noturīgāku un drošāku Eiropu.
Mana uzstāšanās Strasbūrā:
Šeit pieejams pieņemtais teksts (uzklikšķinot uz bildes atvērsies pilnais teksts):
