Pagājušajā nedēļā Nacionālā Apvienība Saeimā virzīja likumprojektu par izstāšanos no Otavas konvencijas – likumprojekts ir konkrēts, juridiski korekts, ar skaidru stratēģisko pamatojumu. Bet koalīcija to nobremzēja, pamatojot ar to, ka “valdība strādā pie kvalitatīvākas versijas, ar anotāciju, kas visu visiem skaidrošot“.
Tagad šī “kvalitatīvāka versija” ir publiski pieejama. Un ko redzam? Izplūdusi, samudžināta, smagnēja konstrukcija nevis par denonsēšanu, bet par “pievienošanās atsaukšanu” (un citviet – “izstāšanos”), un ar 2. pantu, kurā likuma tekstā tiek ielīmēts vesels diplomātiskās notas teksts. Jaunrade starptautisku līgumu denonsēšanā ir… interesants gājiens. Bet – nopietni? Tas nav ne juridiski nepieciešams, ne konceptuāli pieņemami.
Šī ir klasiskā valdošās partijas “mēs pirmie un vienīgie iniciatori” taktika, kur svarīgāks par saturu kļūst politisko īpašumtiesību jautājums. Ja opozīcija ko virza, koalīcijai tas jānoliek malā, lai vēlāk varētu virzīt to pašu, tikai ar savu zīmogu. Šoreiz gan nav sanācis ne kvalitatīvāk, ne izsmeļošāk, ne skaidrāk.
Un tagad jāgaida interesantākais visā šajā procesā– vai Saeimas Juridiskais birojs tiešām pievērs acis pret to absurdu, kas ir MK sagatavotā likumprojekta 2. pants? Vai arī tomēr Saeimas Juridiskais birojs iestāsies par juridisko kvalitāti, nevis pakļausies politiskajiem vējiem?
Jebkurā versijā – gan (tagad nu jau nepārprotami juridiski precīzākajā) NA iesniegtā, gan MK iesniegtā likumprojekta veidā, izstāšanās no Otavas konvencijas ir jāatbalsta. Tam, ka koalīcija izvēlējās šo procesu izvērst par iekšēju cirku nedēļas garumā, būtu jābūt vielai pārdomām priekšdienām.
Tiem, kurus interesē abu likumprojektu teksts un anotācijas:
Nacionālās Apvienības versija
Valdības versija