Krievijas pilsoņi steidz izpirkt īpašumus Latvijā, termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu skaits pieaudzis

Šogad būtiski pieaudzis termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, sasniedzot jau 46,5%* kāpumu, salīdzinot ar pērnā gada septiņiem mēnešiem. Kopumā realizēti jau 67,53% no pērn visa gada laikā iesniegtajiem pieteikumiem. Ja pērn pieteikumu skaits gada laikā sasniedza 1922, tad uz doto brīdi iesniegti jau 1298 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi. Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols norāda, ka ārzemnieki, jo īpaši Krievijas pilsoņi, steidz iegādāties īpašumus Latvijā pirms jauno Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā.

Likumsakarīgi, ka uzturēšanas atļaujas kopumā visvairāk piešķirtas Krievijas pilsoņiem – kopš 2010. gada atļaujas piešķirtas 8923 Krievijas pilsoņiem, otrajā vietā ir Ķīna ar 939 atļaujām un trešajā Ukraina – 929.

Komentējot situāciju, Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols uzsver: “Medijos izskanējusī informācija par daudzdzīvokļu namu būvniecības bumu un īpašo pieprasījumu pēc īpašuma Rīgas klusajā centrā un Jūrmalā, kā arī, redzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju un runājot ar ekspertiem, jāsecina, ka Latvijas deputāti ar dāsnu roku devuši iespēju uzturēšanās atļauju tīkotājiem no Krievijas iegādāties pāri palikušos kārotos objektus Latvijā, līdz spēkā stāsies Imigrācijas likuma grozījumi.

 Runājot ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, skaidri iezīmējas tendence – Krievijas pilsoņi pārejas periodu, kad spēkā stāsies likuma norma ar augstāku īpašuma iegādes slieksni, izmanto, lai ar steigu “par izdevīgākām cenām” iegādātos nekustamos īpašumus Latvijā. Man nav saprotama atsevišķu partiju dubultā morāle, kad no vienas puses tiek izteikti brīdinājumi par Krievijas bīstamo politiku, bet no otras – tiek plaši atvērtas durvis Austrumu lielvalsts varas kapitāla ienākšanai Latvijā. Es piekrītu, ka pateicoties šai Imigrācijas likuma normai, no iznīcības esam izglābuši vairākas Latvijas nekustamo īpašumu un būvniecības firmas. Taču cena ir nesamērīgi augsta, jo faktiski esam Krievijai pārdevuši lielāko daļu savu īpašumu.”

Esošā kārtība, kad ārvalstnieki termiņuzturēšanās atļauju var iegūt, iegādājoties nekustamo īpašumu par 150 000 EUR, būs spēkā vairs pavisam neilgi. Maija sākumā Saeimas deputāti pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus saskaņā ar kuriem, pēc 2014. gada 31.augusta, uz Latvijas piecu gadu termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) varēs pretendēt tikai tie ārzemnieki, kuri viena īpašuma iegādē būs ieguldījuši ne mazāk kā 250 000 eiro. Papildus šo īpašumu pircējiem un pretendentiem uz TUA būs jāiemaksā 5% no šī pirkuma summas valsts budžetā.

R. Kols: “Uzturēšanās atļauju tirgošana ir klasisks valsts atbalstītas tirgus kropļošanas piemērs, kas ne tikai ārzemniekiem par vienām un tām pašām cenām nodrošina lielāku ieguvumu, bet arī ievērojami sadārdzina nekustamā īpašuma tirgu. Attīstītāji orientējas uz mērķa pircēju – Krievijas pilsoni -, būvējot savus īpašumus centrā: Jūrmalā, Rīgas centrā un apkārtnē, ignorējot vietējo iedzīvotāju intereses.

Papildus aktīvai valsts iztirgošanai nupat arī izskanējusi informācija par iespējamo korupciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saistībā ar nelikumīgu TUA izsniegšanu.

“Drošības policija komentē, ka esot jāuzlabo TUA piešķiršanas kontrole, bet vai loģiskāk un drošāk nebūtu šo maskēto Latvijas iztirgošanu pārtraukt? Šīs sistēmas pastāvēšanas pamatojumi jau tā ir vāji – atbalstītājiem un TUA tirgotājiem patīk piesaukt lielās summas, kas tērētas TUA iegādei, ignorējot faktu, ka nauda visbiežāk faktiski nenonāk Latvijas budžetā,” stāsta Rihards Kols.

R. Kols uzsver, ka, ja turpināsim legāli pieļaut savas valsts izpārdošanu, ilgtermiņā varam zaudēt gan kontroli, gan informāciju par to, kam patiesībā pieder valsts un kas ietekmē notiekošos procesus tajā.

* saskaņā ar Pilsonības un migrāciajas lietu pārvaldes sniegto informāciju.

Dalīties