Latvijas Avīze: Karogs – valsts pamatvērtība

Biedrība “Latvijas karogs” vērsusies pie Valsts prezidenta, Satversmes tiesas un Saeimas Juridiskās komisijas ar lūgumu izmantot savas pilnvaras, lai tiesvedībā par karogu brīvprātīgu vai piespiedu izkāršanu aizstāvētu Latvijas valsts pamatvērtības un simbolus.

Savā vēstulē biedrība atgādina, ka Latvijas karogs ir viens no Latvijas kā nacionālas valsts simboliem un tā statuss ir nostiprināts Satversmes 4. pantā, ko iespējams grozīt tikai tautas nobalsošanā. Vēstules autori norāda, ka karogs gluži tāpat kā demokrātiskā iekārta un teritoriālā vienotība ir valsts pamatvērtības un šo pamatvērtību aizsardzība ir sabiedrības interesēs. “Vārda brīvība nav absolūta, tādēļ gadījumos, kad tā ir vērsta pret mūsu valsts pamatvērtību, demokrātiskās iekārtas vai teritoriālās vienotības graušanu, tā var tikt ierobežota. Pienākums novietot karogu svētku dienās ir uzskatāms par loģisku un samērīgu demokrātiskas un nacionālas valsts pilsoņa pienākumu cienīt mūsu pamatvērtības un aizsargāt tās. Šāds pienākums neierobežo pilsoņu tiesības paust savu viedokli jebkurā jautājumā un nevar tikt uzskatīts par vārda brīvības ierobežojumu. Līdzīgi kā pienākums dienēt savas valsts obligātajā militārajā dienestā netiek uzskatīts par personas brīvības ierobežojumu, bet gan par pienākumu kalpot savas valsts drošībai,” teikts vēstulē.

“LA” jau rakstīja, ka juriste Solvita Olsena vērsusies Satversmes tiesā (ST), pieprasot atzīt par antikonstitucionālām likuma normas, kas uzliek par pienākumu noteiktos datumos izkārt valsts karogu. Viņasprāt, šāds pienākums ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto vārda brīvību. Lietas izskatīšana varētu sākties jūnijā. ST arī pieprasījusi parlamentam, kā apstrīdētā likuma autoram sniegt savu vērtējumu. Saeimas Juridiskais birojs pašlaik gatavo skaidrojumu.

Biedrības “Latvijas karogs” pārstāvis Rihards Kols pauž neizpratni par juristes rīcību. Viņaprāt, Latvijas karoga pacelšana ir goda un cieņas jautājums, kas katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāievēro.

Dalīties