Latvijas Avīze: Kols sola nacionālas vēsmas premjera birojā

Intervija laikrakstā Latvijas Avīze.
Šajā valdībā atkal atjaunots premjera parlamentārā sekretāra amats. Kopš 10. novembra to ieņem
Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis RIHARDS KOLS, kurš iepriekš veica nosaukumā līdzīga amata
pienākumus Kultūras ministrijā.

Vestminsteras universitātē maģistra grādu diplomātijā ieguvušais Kols
šoruden kļuvis arī par Saeimas deputātu, kur darbosies Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. Jūtams, ka
partijas vadība jaunajam deputātam uzticas, atvēlot viņam labu vietu kandidātu sarakstā un uzticot
pārstāvēt NA pozīciju valdības deklarācijas gatavošanā. Ko NA pārstāvis darīs Ministru prezidentes
birojā? Par to R. Kolu iztaujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.

V. Krustiņš: – Kādēļ premjerei Laimdotai Straujumai ievajadzējies parlamentāro sekretāru, bez kura līdz
šim varēja iztikt?
– Tas būtu pirmkārt jājautā pašai Ministru prezidentei. Bet no mana skatpunkta ir vairāki apstākļi, kas
pamato šā amata atjaunošanu. Pirmkārt, tas saistīts ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības
Padomē. Es šajā pozīcijā atbildēšu tieši par ārlietām un starptautiskajām attiecībām, kā arī par
gatavošanos Latvijas simtgades programmai. Tas daļēji kompensēs to, ka netika izveidots Eiropas lietu
ministra postenis.

– Tad jau esmu greizi un nepareizi domājis par jūsu amatu un premjeres nodomiem. Es savā vientiesībā
biju iedomājies, ka šis amats vispirms nepieciešams, lai stiprinātu valdības vadītājas saskarsmi ar
Saeimu.
– Jā, tieši to es turpinājumā vēlējos pateikt. Galvenais uzdevums, protams, būs saiknes uzturēšana starp
Ministru kabinetu un Saeimu un valdības viedokļa pārstāvēšana Saeimā. Tas būs nopietns izaicinājums
arī man pašam personīgi, jo paralēli esmu saglabājis savu deputāta mandātu un turpināšu strādāt
Saeimā, kur esmu Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks un darbojos Eiropas lietu komisijā. Algu,
protams, es saņemšu tikai par darbu Saeimā.

– Bet kurš stiprinās saskarsmi ar sabiedrību? Šīs valdības vājā vieta ir nespēja atjaunot sabiedrības
uzticību. Gan profesionālu statistiķu, gan mūsu žurnālistu veiktās aptaujas apliecina, ka sabiedrība īsti
neatbalsta piedāvāto ministru sastāvu. Tas bija pārsteidzoši, ņemot vērā, ka vēlēšanas bija pavisam
nesen.
– Stiprināt saikni ar sabiedrību ir ikviena politiķa pamatuzdevums neatkarīgi no amata un to es uzskatu
par savu galveno uzdevumu, kamēr vien būšu deputāts. Vienlaikus es aicinu dot šai valdībai laiku un
iespēju sevi pierādīt. Taču jāatzīst, ka ministriju parlamentārajiem sekretāriem amata apraksts ir ļoti
minimāls. Tie ir, ja nemaldos, četri punkti Ministru kabineta Kārtības rullī. No savas pieredzes Kultūras
ministrijas parlamentārā sekretāra amatā varu secināt, ka būtu nepieciešams plašāks šā amata
apraksts. Pagaidām parlamentārā sekretāra pienākumi lielā mērā atkarīgi no vienošanās ar attiecīgo
ministru vai premjeru. Tā arī daļēji ir atbilde uz jūsu jautājumu par komunikāciju ar sabiedrību – viss
atkarīgs no tā, kādus papildu uzdevumus dos Ministru prezidente.

Ar Ministru prezidenti esam vienojušies, ka Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē mans
uzdevums būs pārstāvēt Ministru prezidenti tajās starptautiskajās sanāksmēs un konferencēs, kurp pati
Straujumas kundze netiks. Ņemot vērā, ka Latvijai nozīmīgajā laika posmā mūsu Ministru prezidente būs
namamātes lomā, kas nozīmē nepieciešamību faktiski visu laiku atrasties Latvijā. Tāpat šajā laikā liela
atbildība gulsies uz mūsu ārlietu ministra pleciem, kurš nepieciešamības gadījumos pārstāvēs Eiropas
Savienības augstāko pārstāvi ārlietās, tāpēc esam ar Ministru prezidenti un E. Rinkēviča kungu
pārrunājuši, ka iespēju robežās un pēc nepieciešamības pārstāvēšu arī ārlietu ministru sanāksmēs, kuras
pats Rinkēviča kungs nevarēs apmeklēt. Jau novembrī ir plānota divpusējā tikšanās ar Norvēģijas
Eiropas lietu ministru, kā arī 3. decembrī pārstāvēt Latviju ES valsts pārvaldes ministru sanāksmē Romā.
Runājot par gatavošanos Latvijas simtgades svinībām, mans pienākums būs pārstāvēt L. Straujumas kundzi simtgades vadības grupā, nodrošinot programmas koordinēšanu MK ietvaros. Vienlaikus mans
uzdevums ir pārstāvēt Ministru kabineta pozīcijas Saeimā.

Ģ. Zvirbulis: – Runāsim atklātu valodu. Šis amats tika atjaunots tikai koalīcijas stabilitātei – Nacionālajai
apvienībai bija nepieciešama kompensācija par to, ka VARAM parlamentārā sekretāra vieta tika atdota
ZZS. Šo tirgošanos apstiprinājuši vairāki avoti, kas piedalījās koalīcijas sarunās. Vai fakts, ka šis amats
tapis tikai politiskā tirgus rezultātā, jums netraucēs tajā pilnvērtīgi darboties?
– Es jūsu minētajās sarunās neesmu piedalījies, Zinu tikai to, ka jebkuru darbu daru pēc labākās
apziņas. Šos pienākumus uzņemos ar pārliecību, ka varu kaut ko izdarīt. Protams, gan Latvijā, gan
jebkurā citā demokrātiskā valstī amati tiek dalīti, politiskajiem spēkiem vienojoties. Tomēr viss ir atkarīgs
nevis no to cilvēku motivācijas, kuri radīja šos amatus, bet no tā, kurš to ieņems. Ja tas ir cilvēks, kurš
vēlas strādāt, tad var sasniegt labu rezultātu.

V. Krustiņš: – Izskatās, ka ZZS iespieduši VARAM savu cilvēku, lai varētu pieskatīt jūsu ministru. Vai arī
jums nav uzdevums būt partijas ausīm premjeres birojā?
– Drīzāk es gribētu cerēt, ka būšu cilvēks, kas Ministru kabinetā un Ministru prezidenta birojā ieviesīs
nacionālas vēsmas. Tiekoties ar ārvalstu partneriem, varēšu parūpēties, lai viņi saņem objektīvāku un
ticamāku informāciju par Latvijā notiekošo. Tāpat ar savu darbību centīšos pierādīt, ka piederība
dažādām partijām nav šķērslis, lai sadarbotos.

– Es pat brīnos, kā “Vienotība” savā veidojumā ielaidusi Nacionālās apvienības cilvēku. Varbūt jums
tagad būs arī jāmaina partijas piederība un jāpāriet uz “Vienotību”?
– Pilnīgi noteikti nē. Esmu piederīgs nacionālistu ideoloģijai un tāds arī nemainīgi palikšu.

– Kā jūs organizēsiet savas attiecības ar opozīciju? Runāsiet arī ar viņiem?
– Arī strādājot Kultūras ministrijā, es īpaši nešķiroju opozīcijas vai pozīcijas deputātus. Pašreizējā Saeimā
pēc opozīcijas ierosinājuma izveidotas jau divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas un, protams, ka
arī premjera birojam jāseko līdzi, kā virzās šis darbs. Šajos jautājumos nav jānodala pozīcija un
opozīcija. Arī jautājumā par simtgades programmu vēlos iesaistīt mazākumtautību pārstāvjus. Ceru, ka
opozīcijas pārstāvji palīdzēs viņus uzrunāt. Ja no opozīcijas pārstāvjiem nāk priekšlikumi, kas veicina
valdības mērķu sasniegšanu, tad neredzu nekādu iemeslu tos neuzklausīt.

Ģ. Zvirbulis: – Tīri teorētiski var taču gadīties situācija, kad šie opozīcijas priekšlikumi ir pieņemami
premjeres birojam un “Vienotībai”, bet nav pieņemami Nacionālajai apvienībai. Kā tad rīkosieties?
– Es, protams, darbojos premjerministres uzdevumā un premjera biroja vārdā, tajā pašā laikā esmu NA
biedrs ar savu pārliecību un uzskatiem. Var rasties situācija, kad mans personīgais vai partijas viedoklis
atšķirsies no premjeres uzskatiem, un, visticamāk, tā arī gadīsies. Katra šāda situācija ir jāskata un
jāvērtē atsevišķi, taču ir viens vienots kritērijs, pēc kura jāvadās, – kā ir labāk valstij un sabiedrībai
kopumā. Mēģināšu, cik iespējams, paust arī NA viedokli, bet Ministru kabinetu vada premjere, viņa
pieņem lēmumus un ir par tiem atbildīga. Šī savā ziņā ir unikāla situācija, kas Latvijā nav bijusi, ka
premjeram ir citas partijas parlamentārais sekretārs. Tādēļ daudz kas būs atkarīgs no cilvēcīgām un
profesionālām attiecībām. Ceru, ka varēšu būt labs atspaids Straujumas kundzei.

V. Krustiņš: – Vai jums nešķiet, ka šī valdība uzņēmusies par daudz? Nu kādēļ gāzt simtiem jautājumu
valdības deklarācijā kā gaļas mašīnā? Ministri pat nespēj orientēties tajā darbu sarakstā. Jūs taču arī
piedalījāties šā dokumenta gatavošanā.
– Premjerei sākotnēji tiešām bija uzstādījums, ka deklarācijā nevajadzētu vairāk par 100 punktiem.
Taču, kad ministrijas un eksperti sāka darbu, šis saraksts izauga krietni lielāks. Tas gan nav nekas
ārkārtējs, jo arī iepriekšējai Straujumas valdībai, kas strādāja deviņus mēnešus, deklarācijā bija pie 140
punktiem. Ja mēs atceramies, ka šī valdība tiek veidota uz četriem gadiem, tad tie 183 punkti ir ļoti
optimāls skaits. Es piekrītu veselības ministram Guntim Belēvičam, ka, izdalot 183 uz četri, paliek
aptuveni 48 darbi gadā. Vēl sadalot uz 12 ministrijām, sanāk, ka katrai no tām gadā ir kādi četri darbi.
Tāpat jāatgādina, ka deklarācijas punkti nav sarakstīti prioritārā secībā. Lietas nevar tik vienkārši nodalīt. Piemēram, izglītība ir saistīta ar tautsaimniecību, drošība – ar mediju politiku. Tādēļ izglītības
sadaļā parādās arī ekonomiskas dabas jautājumi, drošības sadaļā – mediju jautājumi.

– Šeit mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par sabiedrības uzticību. Vai tiešām jums kā jaunam
cilvēkam un jaunās paaudzes politiķim nešķiet, ka valdības darba stilā vajadzētu nopietnas pārmaiņas,
lai Latvijas sabiedrība vairāk uzticētos šai varai un labāk par to domātu?
– Neuzticēšanās valsts varai rada politiķu vārdu nesakritība ar darbiem. Neuzticēšanos rada nevis kaut
kas, kas nav izdevies, bet vilšanās. NA īstenotajai politikai var piekrist vai nepiekrist, bet tās darbība
vienmēr bijusi konsekventa un atbilstoša vēlētajiem dotajiem solījumiem. Kalpošana sabiedrībai ir,
pirmkārt, savu darbu un rīcības maksimāla skaidrošana un sabiedrības viedokļa uzklausīšana. Domāju,
ka tieši tā mums ir pietrūcis – cieņpilna dialoga ar valdības pārstāvjiem. Sabiedrības negatīvo
noskaņojumu ietekmē arī tas, ka ziņu virsrakstos un sižetos dominē tikai sliktas ziņas. Tas rada sajūtu,
kopējo atmosfēru un attieksmi, ka nekad nebūs labi.

– Ja jūs metat akmeni preses dārziņā, tad tas drīz var tikt uz jūsu pašu galvas. Kultūras ministrijā jūsu
laikā veidoja mediju politikas nodaļu, kas joprojām nav izveidota. Tā varbūt varētu kaut ko pasākt pret
ļaunprātīgiem apmelojumiem un izdomājumiem mūsu valstij naidīgos medijos. Diemžēl, jāsaka gan, ka
mūsu politiķi paši sevi kompromitē tik bieži, ka nekādi īpašie meli šiem izdevumiem nav jāsacer. Tā ka
nav par ko apvainoties!
– Piekrītu pilnībā. Dažādi ir gan politiķi, gan mediji. Situācija uz labo pusi mainīsies tad, kad Nacionālā
apvienība būs premjera partija. Gan jau pienāks arī tāda diena!

Latvijas Avīze, 24.11.2014.

Dalīties