Latvijas diaspora – quo vadis*?

Diasporas un diasporu veidošanās nebūt nav jauna parādība, tās aizsākumi meklējami jau agrīnajās cilvēces vēstures fiksētajās liecībās. Pats termins ‘diaspora’ ir krietni vecāks kā lielākais vairums jēdzienu, ar kuriem skaidro …

Diasporas un diasporu veidošanās nebūt nav jauna parādība, tās aizsākumi meklējami jau agrīnajās cilvēces vēstures fiksētajās liecībās. Pats termins ‘diaspora’ ir krietni vecāks kā lielākais vairums jēdzienu, ar kuriem skaidro populāciju migrāciju, grieķu valodā tas tiek apzīmēts ar ‘’diaspeirein’’ un nozīmē “izklīšana jeb izsēšanās”.  Koncepts ‘diaspora’ bez šaubām ir nācis no sengrieķu laikiem, tomēr tā pamata nozīme – “izkaisīta populācija, kurai ir vienota izcelsme mazākā ģeogrāfiskā teritorijā” – ir saglabājusies līdz pat mūsdienam par spīti daudzajām formām un veidiem, kādas ieņem diaspora.

No Senās Grieķijas līdz mūsdienām

Pirmā veida diaspora, kas datējama jau ar Seno Grieķiju un, iespējams, pat Seno Ēģipti, bija imperiālā diaspora, un tās mērķis bija nosūtīt dominējošas pilsētas iedzīvotājus uz iekarotajām zemēm ar uzdevumu kolonizēt un asimilēt jauniegūtās teritorijas un to iedzīvotājus augošajā imperijā.

Iespējams, tikpat sena kā imperiālā diaspora ir arī “upuru” diaspora.  Vislabāk zināmais šīs diasporas veida piemērs noteikti ir ebreju tauta Senajā Ēģiptē – fakts, kuru atspoguļo arī Bībele. Jau kopš tālas pagātnes vairāku gadu simtu garumā  šie divi – imperiālā un upuru –  bija dominējošie diasporu veidi, un tie bija sastopami visā pasaulē.

Ar Apgaismības laikmeta iesākšanos parādījās divi jauni diasporas veidi – tirdzniecības un darbspēka diasporas, kuras ar 20.gadsimta sākumu jau bija tik izplatītas, ka pārspēja imperiālo un upuru diasporu un kļuva par dominējošo ārpus dzimtenes mājojošo tautas daļu.  Lai gan jāatzīst, ka upuru diasporas nebūt nebija izzudušas pavisam; pat par spīti tam, ka aiz muguras ir divi postoši Pasaules kari, upuru diasporas joprojām eksistē vietās, kur pastāv konflikts un nabadzība.

Lai gan diasporu attīstībā laika gaitā ir vērojama zināma evolūcija, ir viena iezīme, kas visām diasporām ir kopīga vēl aizvien. Tā ir to cilvēku, kas veido diasporu, kopīgā identitāte, un viņu saikne ar dzimteni, kuru viņi ir reiz pametuši ar apņemšanos un domu, ka kādreiz tur atgriezīsies. Iespējams, varam pat runāt par diasporas mentalitāti un apziņu veidošanos.

Šī diasporas apziņa šobrīd vērojama kopā ar daudz jaunāku apziņas veidu, ko radījis populārs mūsdienu fenomens – globalizācija. Lielākais vairums cilvēku šodien uzskata sevi par globalizētas sabiedrības daļu vai vismaz atskārš globalizācijas apmēru un ieteikmi uz sabiedrību kopumā.

Globālizācijaun diaspora

Pasaulē, kurā nemitīgi samazinās attiecība starp telpu un laiku teju jebkurā aspektā, globalizācijas spēki un diasporas savstarpēji ietekmē viena otru ar aizvien pieaugušu intensitāti, biežumu un adaptīvo pārveidošanos. Ko tas nozīmē, un kādas būs šo procesu sekas?  – to ir grūti spriest. Tomēr mēs jau varam novērot pavisam citādu kopainu nekā tā, kas dominēja vairākus gadsimtus senā pagātnē. Šeit der atsaukt atmiņā kādreizējā Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra Kofi Anana vārdus, ka “strīdēties pret globalizāciju būtu kā strīdēties pret gravitācijas likumiem.” Kofi Anans šo uzsvēra, esot uz jaunās tūkstošgades sliekšņa, 2000.gadā. Globalizācija nav spēks,kas diskriminē, līdz ar to nav iespējams nosaukt tādu valsti, kuru globalizācijas taustekļi ir atstājuši neskartu.

Šie divi spēki, globalizācija un diasporas, atklāj visnotaļ interesantu ainu ar daudzām izrietošām sekām, piemēram, vadošajās ekonomiskajās varās (par piemēru minot ASV) ir salīdzinoši nelielas diasporas – ASV gadījumā tie ir tikai 2 % no kopējās amerikāņu populācijas (6,3 miljoni). Tas ir gan saprotami, gan visai neskaidri. Saprotams tādēļ, ka ASV ir vieta, kur liels skaits cilvēku izvēlas doties, gan, domājams, visai skaidru ekonomisko, gan sociāli-politisko mērķu vadīti. Tai pat laikā šī parādība ir neizprotama, jo raugoties no biznesa, ekonomikas, politikas un pat militārās perspektīvas, ASV piemīt stingras raksturiezīmes, kas atgādina impēriju ar milzīgu varas ietekmi pār visu pasauli. Dažus gadsimtus agrāk tā varētu tikt uzskatīta par nozīmīgu, iespējams, pat ļoti liela mēroga diasporu. Tomēr, ņemot vērā 21.gadsimta ģeopolitisko un sociāli-ekonomisko kontekstu, kā arī globalizācijas ietekmi, ASV milzīgā dominance pār visu pārējo pasauli, no uzņēmējdarbības sfēras līdz militārajai, bez nepieciešamības pēc ietekmīga apjoma diasporas, ir joprojām ņemama vērā. Šo globālās ietekmes faktu arī sekmē mūsdienu ievērojamā tehnoloģiju un komunikāciju attīstība kopumā.

Lai gan tādām valstīm kā ASV nav nepieciešamības pēc lielām diasporām, kopējais diasporas pārstāvju skaits visā pasaulē sasniedz visai augstu atzīmi – gandrīz 3 % no pasaules kopējā iedzīvotāju skaita. Ja šis skaitlis pārstāvētu vienu valsti, tad šī valsts pēc iedzīvotāju skaita būtu piektā lielākā pasaulē.  Jāmin, ka šis skaitlis arī stabili aug, ko, protams, sekmē augstākminētie globalizācijas spēki.

Eiropa ir lielisks piemērs šai parādībai, kas vērš uzmanību tieši uz tirdzniecības un darbspēka diasporu attīstību. Eiropā lielākās diasporas radušās,  tieši pateicoties tiem strādājošajiem, kas izceļo no Eiropas dienvidiem un austrumiem, darba vietu un iespēju trūkuma dēļ. Tai pat laikā Eiropas valstis viena ar otru uztur tirdzniecības attiecības, ES un vienota tirgus ietvaros, pat lielākā mērā nekā ar kādu citu valsti vai valstu grupu ārpus šīs pasaules daļas. Tieši šis aspekts veicina tirdzniecības   un darbspēka diasporu attīstīšanos. Pēdējo 15 gadu laikā, ES paplašinoties un savstarpējai dalībvalstu iedzīvotāju migrācijas intensitātei pieaugot, pavisam spilgti šajā jomā – kā viena no līderēm – sevi piesaka Latvija.

Latviešu diaspora – pētījums

Eiropas valstu kontekstā Latvija ir visnotaļ interesants, pat varētu teikt, ka intriģējošs gadījums. Latvija ir neliela valsts, kura ir “saražojusi” aptuveni 350,000 diasporas pārstāvju. Skatoties no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, šis rādītājs ir patiešām milzīgs. Šie 350 tūkstoši sastāda aptuveni 15 % no Latvijas dzimtenē mītošās populācijas. Salīdzinājumam, vēl viena vadoša diasporas “ražotājvalsts”, Lielbritānija, pārstāv kopējo diasporu 10 % apmērā no visa Lielbritānijas valsts piederīgo skaita.

Līdzības starp Lielbritāniju un Latviju ir visai interesantas. Britu diaspora dziļi sakņojas valsts koloniālajā vēsturē un ir daudz tuvāka imperiālas diasporas dabai.  Latviešu diaspora turpretim ir daudz jaunāka, tās augstākais attīstības punkts iezīmējās ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004.gadā, un pēc raksturīgām pazīmēm tā ir daudz tuvāka (iespējams, pat identiska) darspēka diasporai. Tas gan nebūt nenozīmē, ka visa Latvijas diaspora ir veidojusies tikai pēdējās desmitgades laikā. Senāka Latvijas diaspora dzima Otrā Pasaules kara laikā un tā izskaņā. Vēl viena interesanta iezīme saistībā ar abu valstu diasporām – liela daļa latviešu diasporas dzīvo tieši Lielbritānijas teritorijā.

Latvijas diasporas gadījums rada veselu virkni nopietnu jautājumu, piemēram, vai Latvija gūst finansiālu labumu no savas lielās diasporas? Kādi ir draudi, ko var radīt diaspora 15 % apmērā no visiem valsts iedzīvotājiem? Kādas iespējas sola liela diaspora? Vai Latvija spēj uzturēt sekmīgu un produktīvu saikni ar tās diasporu? Ko savas dzimtenes labā dara diasporas pārstāvji, un vai viņu ieguldījums uzskatāms par pietiekamu?

Lai rastu atbildi uz šiem svarīgajiem jautājumiem, vispirms nākas lūkoties uz to, ko dara pati diaspora, tad uz to, kāda ir valdības aktivitāte, un visbeidzot uz to, kas būtu darāms nākotnē, lai stiprinātu attiecības starp Latviju un tās diasporu, tai pat laikā padarot tās izdevīgas abām pusēm.

Diaspora – pašorganizēta un pašvadīta institūcija

Latvijas diaspora veic vairākas lietas, kas sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā attīstībā. Interesantais aspekts saistībā ar šīm pašnorādītajām un pašvadītajām aktivitātēm ir tas, ka tās netiek kontrolētas vai ietekmētas saistībā ar Latvijas nacionālo politiku. Piemēram, Latvijas piederīgie ārvalstīs paši veido nevalstiskas organizācijas, neformālas sabiedrības un dažādas interešu grupas, tādējādi veicinot savu piederības izjūtu latviešu kopienai un stiprinot nacionālo identitāti, vienlaikus kopjot latviešu tradicionālās vērtības un kultūru.

Dažas no šīm grupām ir ļoti labi organizētas, vieno lielu skaitu locekļu un uztur lieliskas attiecības ar citām organizācijām, pat veicinot globāla mēroga sadarbību. Šīm organizācijām ir liela loma diasporas interešu aizstāvībā konkrētajā valstī, tai pat laikā arī darbojoties kā diplomātiskām pārstāvniecībām.

Diasporā balstītu struktūru aktivitātes paplašina kā iekšējā līmeņa, tā ārvalsts ekonomisko, sociālo un politisko spektru viņu mītnes zemēs. Piemēram, dažas no šīm organizācijām veido kultūras pasākumus pēc regulāra grafika. Citas dibina tirdzniecības kameras un īsteno misijas, lai atbalstītu starptautisko tirdzniecību un ārvalstu investīcijas starp Latviju un konkrēto mītnes valsti. Ir arī citas grupas, kas aktīvi iesaistās mēdiju darbībā, un vēl citas, kas iesaistās dažādās politiskās aktivitātēs, sākot no vēlēšanām, līdz pat brīvprātīgo darbam sadarbībā ar vēstniecībām, lai izveidotu vēlēšanas iecirkņus.

Latvijas atbalsts

Lai gan pati diaspora aizvien parāda stabilu aktivitāti un iniciatīvu visās jomās, Latvijas valdības atbildes reakcija ir visai nepietiekama, dažviet tai iztrūkstot pavisam. Piemēram, 2012.gada periodā Latvijas diaspora uz dzimteni ir nosūtījusi aptuveni 400 miljonus eiro, kamēr Latvijas valdība spēja rast vien aptuveni 500,000 euro savas diasporas stiprināšanai un atbalstam. Šie skaitļi uzskatāmi parāda lielu atšķirību, un līdzsvara skala skaidri sliecas diasporas virzienā. Šis varētu būt skaidrojams ar valdību skārušajiem triecieniem pēdējo gadu finanšu un ekonomiskās krīzes laikā. Lai vai kā, tomēr pie vainas nevar būt tikai un vienīgi ekonomiskā un finanšu krīze. Problēma slēpjas valsts politikā un nacionālajā attieksmē pret tiem latviešiem, kas pelna maizi, dzīvodami ārzemēs.

Ko nepieciešams uzlabot?

Ievērojamais disbalanss starp diasporu un Latvijas valdības darbībām ir jāmaina, ja vēlamies, lai abu savstarpējās attiecības būtu veiksmīgas un vērstas uz ieguldījumu Latvijas attīstībā un labklājībā, vienlaikus neaizmirstot par latviešu piederības izjūtu savai dzimtenei kopumā. Valdībai ir jāapzinās tās diasporas ietekme, kas, ņemot vērā zīmīgo 15 % apmēru no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, ir spēks, kas nevar tikt atstāts bez pienācīgas uzmanības, un kas, ja izmantots pareizi, var sniegt neatsveramu ieguldījumu Latvijas nacionālo interešu labā. Tomēr, lai tas realizētos, jāveic noteiktas darbības. Politiskajā vidē ir jāapzinās šī problēmjautājuma nozīmīgums un jārada labvēlīgāka vide abpusēji stiprākām un izdevīgākām attiecībām starp Latvijas diasporu un tās dzimteni.  Sekojoši, jāizskata nepieciešamās finanses šo darbību īstenošanai.  Tomēr neredzēsim pūliņu nestos augļus, iekams netiks  radīta interese latviešos gan dzimtenē, gan ārpus tās par tām aktivitātēm, kas norisinās Latvijas politiskajā vidē. Svarīga ir komunikācija, līdzsvarojot attiecības starp diasporu un dzimtenes latviešiem, un lielu daļu no tā jāveido tieši Latvijas valdības sabiedriskajai politikai, pašiem valdības veidojumiem un savienībām ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas vienota mērķa labad.

Papildus tam, kā vienai no valstīm ar skaitliski lielāko diasporas iedzīvotāju skaitu, Latvijai būtu jāsper solis uz priekšu un jānāk klajā ar iniciatīvu un līderību šajā jomā. Lieliska iespēja pavīd tieši 2015.gadā, kad Latvija kļūs par ES prezidējošo valsti. Šis gadījums sniedz lielisku iespēju pacelt jautājumu par diasporu attīstību un to nozīmīgumu Eiropā un ārpus tās. Pašlaik nav noteikta oficiāla ES politika, kas būtu vērsta tieši uz dalībvalstu diasporu problēmjautājumiem ES. Fakts, ka tādai būtu jābūt, ir acīmredzams, jo šīs diasporas arvien turpina augt, mainīties un attīstīties, radot sekas, kas skar teju ik katru ikdienišķās dzīves jomu.  Ja Latvijai izdotos nāk klajā ar šādu iniciatīvu un izmantot šo iespēju, tas būtu nevien nacionālo interešu labā, bet arī ievērojami stiprinātu mūsu valsts pozīcijas pārējo Eiropas valstu vidū.

Rihards Kols

Latvijas Studentu Asociācijas Lielbritānijā ģenerālsekretārs

*no latīņu valodas ‘’Kurp dodies?’’

Dalīties