Priekšvēlēšanu aģitācija tikai latviski – grozījumus skatīs komisijās

Priekšvēlēšanu aģitācija būtu veicama tikai latviešu valodā!

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) iesniegtie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācija veicama tikai latviešu valodā, nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām.

Grozījumi paredz likumu papildināt ar pantu “Priekšvēlēšanu aģitācijas valoda”, kas nosaka to, ka “priekšvēlēšanu aģitācija tiek veikta valsts valodā”.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, līdz ar grozījumiem tiek iedzīvināts tas, kas jau noteikts Satversmes ceturtā panta pirmajā teikumā: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Tāpat anotācijā atgādināts, ka Satversmes preambulā rakstīts, ka “1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību”.

Grozījumu autori uzskata, ka likumprojekts paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanu. Vienlaikus tiks palielināta vēlētāju atbildība pienācīgi apgūt latviešu valodu.

Kā skaidrots anotācijā, līdz ar grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā nepieciešams pieņemt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

NA sagatavotie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz, ka par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā uzliek naudas sodu fiziskai personai no 100 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai no 500 līdz 5000 eiro.

Šie grozījumi nodoti Saeimas Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Tāpat Saeima ceturtdien lēma izskatīšanai komisijām nodot grozījumus Darba likumā, kas paredz aizliegt darba devējiem pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Arī šos grozījumus Saeimā iesniedza NA.

Lai risinātu šo problēmu un “pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju”, grozījumu autori piedāvā darba devējiem aizliegt noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodu, kas nav Eiropas Savienības valoda, zināšanas. Ministru kabinets gan varēs noteikt to amatu un profesiju sarakstu, uz ko šī norma netiktu attiecināta.

Plānots likumu papildināt ar pantu “Saziņas valoda”. Tajā noteiktas darbinieka tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot tikai valsts valodu saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā ieguvušas uzturēšanās atļaujas.

Grozījumi nodoti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Dalīties