R.Kols: ikgadējā ārlietu ministra ziņojumā trūkst konkrētības un rīcības | Latvijas Avīze

13.janvārī Laikrakstā Latvijas avīze publicēts ikgadējais ārlietu ministra ziņojuma apskats par paveikto un iecerēto ārpolitikā. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), komentējot ziņojumu norādā, ka tajā trūkst konkrētības un rīcības.

Ikgadējais ārlietu ministra ziņojums par paveikto un iecerēto ārpolitikā šogad kļuvis konkrētāks – tajā Krievijas darbības Ukrainā nosauktas par agresiju, pausts nosodījums Krimas aneksijai. Tajā kā prioritāte izvirzīti drošības un aizsardzības jautājumi. Ziņojuma valoda gan palikusi diplomātiski izvairīga un sausa. Turklāt, ņemot vērā pēdējā laika Latvijas amatpersonu saudzīgo retoriku pret Krieviju (tostarp izvairīšanos ar atbildi, vai Valsts prezidentam Andrim Bērziņam 9. maijā jābrauc uz Maskavu), var rasties šaubas, vai ziņojums jau nav novecojis.

Komentārā laikrakstam Latvijas Avīze Rihards Kols skaidro: “Kaut arī ārpolitikas ziņojums ir izplūdis, tas tomēr ir kvalitatīvāks par iepriekšējiem. Tiek pieminēti riski un draudi, kas nāk no Krievijas. Var just, ka drošības jautājumi tajā spēlē lielu lomu, jo notikumi Ukrainā ietekmē arī NATO un tās darbību, kā arī spēju reaģēt uz iespējamiem draudiem. Pašlaik mēs nepildām saistības pret NATO, taču pamazām ir iecerēts sasniegt nepieciešamos divus procentus no IKP aizsardzībai. Attiecībā uz NATO mēs, Nacionālās apvienības politiķi, vēlamies, lai Latvijā būtu lielāks sabiedroto spēku īpatsvars un Latgalē atvērtu NATO bāzi. Nav teikts, ka tajā jābūt izvietotiem mūsu sabiedroto kājniekiem, tas var būt arī tehniskais personāls, kas liecinātu par lielāku alianses klātbūtni. Drošības kontekstā mums jādomā arī par lielāku Latvijas militārpersonu klātbūtni NATO komandstruktūrās.

Attiecībā uz sadaļu par Krieviju varu teikt, ka tā joprojām ir nekonkrēta, jo kā var saprast apgalvojumus par “jaunas pieejas meklējumiem” attiecībās ar Krieviju? Augustā no Ārlietu ministrijas dzirdējām, ka tā saucamās “tautas republikas” Ukrainā varētu atzīt par teroristiskām organizācijām. Neesam dzirdējuši, ka tas būtu noticis. Attiecībā uz Krieviju ir jāturpina sankciju politika un jāpanāk, lai tiek pildītas Minskā panāktās vienošanās par pamieru Ukrainā. Mēs bažījamies, ka Francijas prezidents Fransuā Olāns izteicies: ja Ukrainā situācija stabilizēsies, tad Francija piegādās Krievijai “Mistral” kuģus, lai gan pašreizējos apstākļos piegāde būtu jāatliek par vairākiem gadiem vai jāatceļ. Ko nozīmē Krievijas atgriešanās pie starptautisko tiesību ievērošanas un izpildes? Šāds uzstādījums ir iespējams tikai tad, ja Krievija atceļ Krimas aneksiju, tad tai ir iespējas atgriezties. Latvijai jāizmanto, ka tā ir pārstāvēta ANO Cilvēktiesību padomē, un jāskaidro pasaulei, kāpēc bija padomju okupācija un mūsu vēstures līkloči. Ziņojumā pieminēts, ka prioritāte ir Latvijas prezidentūra ES Padomē – 
šī sadaļa ziņojumā ir izstrādāta kvalitatīvi un mūsu uzdevums ir prezidentūru arī kvalitatīvi īstenot.

Uzsvars uz Centrālāzijas valstīm ir riskants un pārspīlēts, piemēram, tranzīts uz tām iet caur Krieviju un tajās ir arī investēts liels kapitāls no Krievijas. Un vajadzības gadījumā Krievija var izdarīt spiedienu uz Centrālāzijas valstīm. Tāpat jāatceras, ka ekonomiski lielāks noieta tirgus ir Ķīna un Indija, ar kurām nepieciešams plašāk sadarboties, jo šajās valstīs dzīvo gandrīz trīs miljardi iedzīvotāju. Kopumā ziņojumam trūkst mērķu izpildes termiņu – ir noteiktas apņemšanās, bet lielākoties nav noteikts, kad tās jāsasniedz.”

Avots: Latvijas Avīze, 13.01.2015.

Foto: Karīna Miezāja

Dalīties