Rihards Kols: ārpolitikā nepietiek ar reaģēšanu

Riharda Kola runa, paužot Nacionālās apvienības frakcijas viedokli, par Ārlietu ministrijas ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,

Augsti godātais ministra kungs,

Godātie deputāti,

 

Paldies Ārlietu ministram par sagatavoto ikgadējo ārpolitikas ziņojumu. Jāatzīst, ka dokuments ir pārskatāmāks un kvalitatīvāks par iepriekšējo gadu ziņojumiem. Ir daudzi jautājumi, par kuriem Nacionālajai apvienībai nav iebildumu, tomēr vairākās ziņojumā iekļautajās sadaļās trūkst konkrētības un rīcības plāna. Tas rada bažas, ka Latvija ārpolitikā izvairās paust skaidru pozīciju, atturas uzņemties vadošo lomu Latvijai svarīgu un sarežģītu jautājumu risināšanā.

Vairāki ziņojuma temati ir tiešā saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē. Novēlam tikpat veiksmīgi kā Prezidentūra ir sākusies darbu turpināt. Prezidentūra pēc sešiem mēnešiem noslēgsies. Latvijai jāstrādā pie savu nacionālo interešu īstenošanas neatkarīgi no šiem pienākumiem. Mēs aicinām ārlietu ministru apzināties, ka Jūs esat nevis Eiropas ārlietu ministrs, bet pirmām kārtām Latvijas ārlietu ministrs.

Raugoties uz jauno Eiropas Savienības Komisijas sastāvu attiecībā uz ārlietām, Nacionālā apvienība savos vērtējumos ir piesardzīga. Līdzīgi kā iepriekšējā augstā pārstāve ārlietās nav ieturējusi konkrētu nostāju attiecībās ar Krieviju, arī šobrīd Eiropas Savienības pozīcija pret Krieviju līdz galam nav skaidra.

Tikmēr Latvija attiecībās ar Krieviju Eiropas Savienības līmenī demonstrē piekāpīgumu. Mēs turpinām laipot pa dažādiem jautājumiem, tai skaitā, vai Latvijas prezidentam būtu, vai nebūtu jādodas uz Krieviju 9. maijā. Latvija nepiedodamu iemeslu dēļ neizrāda iniciatīvu brīdī, kad tiek plānota Krievijas propagandas apkarošana Eiropas Savienības līmenī. Mēs skaidri nepasakām, ka Krievijai noteiktās sankcijas nedrīkst atcelt. Šajā ziņā mēs ieturam dubultstandartus, piemēram, kad ieviesto sankciju ēnā Latvijas ārlietu dienests Krievijā pakalpojumu nodrošināšanai turpina sadarboties ar Krievijas uzņēmumu.

Kārtējo reizi Latvijas politikas veidotāji mēģina celt ilūziju tiltus sadarbībai ar Krieviju.

Likumsakarīgi, ka šī gada Ārlietu ministrijas ziņojumā dominē drošības jautājums un attiecības ar Krieviju. Ir pagājis gads kopš Ukrainas un Krievijas krīzes, un gaisma tuneļa galā joprojām nav redzama. Attiecības ar Krieviju ir nonākušas strupceļā.

Starptautiskās sabiedrības novēlotā reakcija ir veicinājusi to, ka hibrīdkarš, kura pamatā ir agresija, meli un manipulācijas, ir bīstami attīstījies. Jā, hibrīdkarš un tā apdraudējumi ir minēti ārpolitikas ziņojumā, bet tajā neparādās konkrēti soļi, kā apdraudējums tiks identificēts un kāda ir mūsu rīcība šāda apdraudējuma gadījumā.

Pirmkārt, starptautiskajā līmenī ir jādefinē hibrīdkarš. Saistībā ar šo, starp Krievijas – Gruzijas konfliktu un notikumiem Austrumukrainā mēs varam vilkt tiešas paralēles. Tas norāda, ka starptautiskā sabiedrība nav mācījusies no savām kļūdām.

Austrumukrainas gadījumā hibrīdkarš ir attīstījies ar jauniem apdraudējuma elementiem. Ir pēdējais brīdis, lai nacionālajā, Eiropas Savienības un arī NATO līmenī tiktu izstrādāts plāns hibrīdkara savlaicīgai identificēšanai, tā radītā apdraudējuma un risku novēršanai. To nepieciešams integrēt nacionālās drošības, aizsardzības un ārlietu plānošanas dokumentos.

Otrkārt, kopš Ukrainas – Krievijas konflikta saasināšanās, Austrumukrainā darbojas teroristiskās organizācijas. Kolēģi, tieši tā – teroristi, nevis separātisti. NATO un EDSO savos ziņojumos akcentē teroristu saikni ar Krieviju. Krievija šobrīd pilnīgi legāli humanitārās palīdzības aizsegā teroristiem piegādā militāro aprīkojumu, atbalstot viņu darbību. Austrumukrainā vairāki miermīlīgie iedzīvotāji ir zaudējuši dzīvības no teroristu raidītajām raķetēm.

Būsim godīgi – starp to, kas tikko notika Francijā un notikumiem Austrumukrainā, ir liekama vienādības zīme! Abās valstīs notiekošais ir apdraudējums starptautiskajai drošībai. Nacionālā apvienība uzskata, ka ir akūti trūkusi politiskā griba atzīt, ka Austrumukrainā valda Krievijas atbalstīts, labi organizēts terorisms, pret kuru nekavējoties ir jāuzsāk cīņa, kā tas tiek darīts ISIL gadījumā.

Ziņojumā ir minēts, ka cīņa ar terorismu ir viens no Eiropas Savienības 2015. gada izaicinājumiem. Latvija šogad vadīs Eiropas Savienības darba grupas terorisma apkarošanas jomā. Kolēģi, Latvijas uzdevums ir panākt, ka teroristiskie grupējumi, kuri darbojas Austrumukrainā, tiek atzīti par teroristiskām organizācijām. Tikai tad mēs varēsim gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī vērsties pret tām valstīm un indivīdiem, kas atbalsta teroristiskos veidojumus.

Nacionālā apvienība uzsver, ka gan Latvijas, gan arī starptautiskās sabiedrības izvairīšanās saukt lietas īstajos vārdos attiecināma arī uz notikumiem Krimā. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krimas anektēšanu. Krievija anektēšanu noliedz. Lai gan – vai nebūtu jāizvērtē, ka patiesībā ir notikusi Krimas okupācija?

Ziņojumā pietrūkst konkrētības par Latvijas plānoto palīdzību Ukrainas krīzē. Latvija īsteno nogaidošu, reaģējošu politiku, lai gan ir vairāki pasākumi, kurus jau varam īstenot. Piemēram, stiprinot Austrumpartnerības sadarbības programmu, Latvijai savu iespēju robežās ir jāizstrādā humanitārās palīdzības mehānismi, piemēram, sniedzot Latvijā medicīnisko palīdzību cietušajiem Ukrainas karavīriem. Latvijai jānodrošina atbalsts Ukrainas valsts pārvaldes reformai un tiesiskās varas stiprināšanai.

Kas ir Ārlietu ministrijas mājas darbs Latvijas un Eiropas Savienības drošības stiprināšanā? Latvijas Prezidentūras laikā tiks uzsākta Eiropas Savienības drošības stratēģijas pārskatīšana. Vienlaikus Latvija ir uzsākusi darbu pie Nacionālās drošības koncepcijas izstrādes. Nacionālā apvienība uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai mēs to izstrādātu steidzamības kārtā, skatot kontekstā ar visas Eiropas Savienības drošības stratēģiju. Nacionālās drošības koncepcijā jānosaka mūsu drošības prioritātes, uz kuru pamata mēs varam virzīt nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības drošības stratēģijas dokumenta izstrādē. Lai to panāktu, Latvijas normatīvie akti paredz aktīvu Ārlietu ministrijas iesaisti šajos procesos.

Aktīvu ministrijas rīcību sabiedrība gaidīja arī jautājumā par Krievijas propagandas apkarošanu. Jā, mēs publiskajā telpā esam dzirdējuši Ārlietu ministra skaidrojumus par Prezidentūras atbildību un neitralitātes principu, kas Latvijai nosacīti ir jāievēro. Tomēr vēlos vērst uzmanību, ka visus šos nosacījumus mēs zinājām jau labu laiku pirms mēs kļuvām par prezidējošo valsti. Tad kādēļ Latvija jau laikus, pirms prezidentūras sākuma, nekļuva par līderi Eiropas Savienības cīņai pret Krievijas propagandu? Ja mēs būtu bijuši tālredzīgi, tieši prezidējošās valsts statuss mums ļautu jautājumu par Krievijas izvērsto propagandu virzīt un aizstāvēt daudz kvalitatīvāk Eiropas Savienības dienaskārtībā. Latvija šobrīd klusē, lai arī informatīvais karš ik  dienas uzņem apgriezienus, radot tiešu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

Informatīvais karš, kuru īsteno Krievija, neattiecas tikai uz notikumiem Ukrainā. Propagandas rupors darbojas jau gadiem. Attiecībā uz Latviju, tas skar jautājumu par nepilsoņiem. Kā minēts ziņojumā, Latvija no 2015. gada ir ievēlēta ANO cilvēktiesību padomē, kas mums paver iespēju aktīvāk iesaistīties cilvēktiesību jautājumu risināšanā. Nacionālā apvienība uzskata, ka Latvijai ANO padomē jāaizstāv sava pozīcija attiecībā uz nepilsoņu jautājumiem, norādot, ka Krievijas, nu jau par tradīciju kļuvušie apvainojumi attiecībā uz it kā Latvijas nepilsoņu cilvēktiesību pārkāpumiem, ir daļa no Krievijas īstenotās propagandas.

Papildus tam ANO Cilvēktiesību padomē Latvijas morālais pienākums ir iestāties par Krimā dzīvojošo tatāru tiesībām, kuri jau šobrīd no Krievijas puses ir pakļauti cilvēktiesību pārkāpumiem un deportācijas riskam.

Kolēģi, atcerēsimies, Krievija ir ne tikai Ukrainas kaimiņvalsts, bet arī Latvijas un visas ES ārējā robežvalsts. Latvijai un ES ir jāstrādā pie ārējās robežas stiprināšanas piesaistot ES finansējumu, kas būtu tiešs ieguldījums Latvijas un visa reģiona drošībai. Reģiona drošības stiprināšanā Nacionālā apvienība vēlas pateikties sabiedrotajiem, īpaši izceļot Amerikas Savienotās Valstis, kas bija pirmie, kuri reaģēja uz notikumiem Austrumukrainā, un, apzinoties apdraudējuma nopietnību, nodrošināja pastāvīgu militāro spēku klātbūtni Latvijā.

Skarot jautājumu par Eiropas Savienības ārējo robežu, mēs nevaram ignorēt procesus, kas notiek Dienvideiropā. Pašreizējo Eiropas imigrācijas politiku, kas rada dažādus apdraudējuma riskus, var novērtēt kā neizdevušos. Šajā jautājumā Eiropu gaida smags darbs un sarežģīti lēmumi.

Nacionālā apvienība uzsver, ka Latvijai imigrācijas jautājumā ir jābūt skaidrai pozīcijai. Daudzi Eiropas Savienībā runā par kvotām – cik daudz imigrantu katrai valstij būtu jāuzņem. Ja šādi šis jautājums tiks virzīts, tad Latvija šo kvotu ir pilnībā izpildījusi ar šeit dzīvojošajiem 260 000 nepilsoņu. Tas būtu tikai godīgi. Mēs iestājamies par pozīciju, ka katrai dalībvalstij jāsaglabā ekskluzīvas tiesības lemt, cik imigrantus uzņemt, nevis, ka to noteiktu Eiropas Savienības institūcijas.

Lai arī tagad Eiropas Savienības ārpolitika, drošība un aizsardzība tiek īstenota pēc vienprātības principa, Latvijai papildus tam jāīsteno ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā. Latvija kā relatīvi neliela valsts savus mērķus un nacionālās intereses var daudz veiksmīgāk sasniegt, dibinot alianses un iegūstot sabiedrotos. Tikpat būtiska sadarbība drošības un ekonomikas jautājumos ir Baltijas jūras reģiona un Melnās jūras reģiona valstīm ES un NATO ietvaros, par ko ziņojumā nav minēts pilnīgi nekas.

Starptautiskie procesi Latvijai liek izvērtēt spēju pārorientēt savu darbību ekonomikas jomā, apzinot jaunus eksporta tirgus. Ziņojumā īpaši tiek izcelta Centrālāzija, tomēr Nacionālā apvienība uzskata, ka šī reģiona nozīmība tiek pārspīlēta. Būsim reāli – apzinoties Krievijas ietekmi uz Centrālāzijas valstīm, kas paver plašus riskus, kurus sākotnēji varbūt pat ir grūti identificēt, nedrīkst ignorēt acīmredzamo – daudz stabilāks un lielāks eksporta tirgus ir Indija un Ķīna, kuru kopējais iedzīvotāju skaits četrdesmitkārtīgi pārsniedz iedzīvotāju skaitu Centrālāzijā.

Ziņojums tiek pasniegts kā rīcības plāns, kurā nav ne termiņi, ne sasniedzamie uzdevumi, ne sagaidāmie rezultāti, tiek turpināta nenoteiktības iedibinātā politika. Nacionālā apvienība uzskata, ka ar šādu pieeju mēs riskējam Latvijas ārpolitiku padarīt reaģējošu, aizmirstot par Latvijas nacionālajām interesēm ilgtermiņā!

Tā kā ziņojums sākas un noslēdzas ar Ukrainu, kas ir gada svarīgākā aktualitāte, arī es Nacionālās apvienības frakcijas viedokli noslēgšu ar šo jautājumu. Ziņojumā tiek norādīts, ka, ņemot vērā Krievijas rīcību Ukrainā, šogad būs aktīvi jāstrādā pie jaunu pieeju meklēšanas attiecībās ar Krieviju, kuras galvenais mērķis ir panākt Krievijas atgriešanos pie starptautisko tiesību ievērošanas un savu starptautisko saistību izpildes. Tas nav iespējams tikmēr, kamēr Krima atradīsies Krievijas sastāvā un Krievija nespēs atteikties no savām imperiālistiskajām ambīcijām. Līdzšinējā Krievijas īstenotā politika liecina par pretējo attiecībā uz izvirzītā mērķa veiksmīgu īstenošanu praksē. Ziņojumā šajā jomā tiek uzsvērts, ka Latvijas sadarbība ar Krieviju jāturpina īstenot praktiskos jautājumos, turpretim Eiropas Savienības pozīcija ir šīs sadarbības īstenošana tehniskos jautājumos. Nacionālā apvienība labprāt saņemtu skaidrojumu šīm divām būtiski atšķirīgajām pieejām.

Visbeidzot, aicinu visus apzināties, ka Latvijas ārpolitikas sākas šeit – Latvijā, nevis aiz tās robežām kaut kur Austrumos vai Rietumos!

Dalīties