Rihards Kols gadskārtējā diasporas konferencē: Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma

11.jūlijā un 12.jūlijā Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aizvadīta jau ceturtā gadskārtējā konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai.”, kuras norisēs piedalījās 156 dalībnieki no Latvijas, 12 Eiropas valstīm, Islandes, Krievijas, Gruzijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Venecuēlas, lai līdz ar dalīšanos pieredzē apspriestu aktualitātes, meklētu risinājumus diasporas jautājumiem sabiedrības integrācijas kontekstā un izvirzītu prioritātes nākamajam periodam. Konferences mērķis ir nostiprināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, uzsverot Latvijā dzīvojošo latviešu iniciatīvas nepieciešamību draudzīgas vides veidošanā diasporas latviešiem, norādījis: “Ārzemēs dzīvojošie latvieši – mūsu diaspora – ir un paliks daļa no Latvijas valsts un kultūras. Mūsdienu atvērtajā pasaulē aizbraukšana nebūt vairs nenozīmē klātbūtnes neesamību un saiknes zudumu. Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma – tai ir jābūt integrētai Latvijas politikas veidošanas sastāvdaļai.” Konferences pirmajā dienā, apzinot iestrādes un problēmas, formulējot prioritātes turpmākajai sadarbībai darbu sāka septiņas tematiskās darba grupas: Arhīvi; Izglītība; Visu veidu nometnes; Kultūra; Sociālās garantijas; Katrs latvietis ir Latvijas vēstnesis…; Diasporas organizāciju darba perspektīvas. Katru no darba grupām uzņēma kāda valsts pārvaldes institūcija, kuras uzmanības lokā ir arī diasporas jautājumi. Otrajā dienā konferences darbs norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā; arhīviem un izglītības jautājumiem tika veltītas paneļdiskusijas; darba grupas apkopoja priekšlikumus risinājumiem, noslēguma sesijā sniedzot ieteikumus nepieciešamajai rīcībai.

Arhīvu jautājumu darba grupa par aktuālu ieceri atzina nepieciešamību apzināt, kurās vietās atrodas latviešu diasporas organizāciju dokumenti, lai varētu izveidot vienotu reģistru, tādējādi nodrošinot piekļuvi tiem un pētījumu veikšanas iespējas. Vienotu reģistru varētu izveidot Latvijas simtgades programmas ietvaros, Latvijas Nacionālajam arhīvam šo darbu koordinējot un sadarbojoties ar latviešu organizācijām mītņu zemēs.

Savukārt kultūras darba grupa, lai varētu nodrošināt mērķtiecīgu koordināciju un saziņu ar dažādu kultūras pasākumu rīkotājiem ārvalstīs, sekmējot Latvijas mākslinieku pārstāvniecību pasākumos ārpus Latvijas, popularizējot Latvijas tēlu, kultūru, personības, kā arī nodrošinot regulāru saziņu ar ārvalstu latviešu organizācijām jautājumos par kultūru, ierosināja izveidot pilna laika darba vietu Kultūras ministrijā. Tāpat darba grupas dalībnieki vienojās, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot konsultatīvu padomi ar ārvalstu latviešu pārstāvniecību kopīgu jautājumu risināšanai, tostarp prioritāšu noteikšanai Latvijas piešķirtajam finansējumam konkrētās nozarēs. Eksperti uzsvēra arī nepieciešamību paplašināt iespējas atbalstīt profesionālās mākslas pieejamību diasporas centros mītņu valstīs.

Izglītības jomā aizvien aktuāla ir latviešu valodas apguve un skolu darbības veicināšana diasporā, tāpēc attiecīgā darba grupa secināja, ka nepieciešams turpināt un palielināt tiešo finansiālo atbalstu diasporas skolām, nodrošināt iespēju diasporas skolotājiem vietnē “Māci un mācies latviešu valodu” dalīties ar pašu izstrādātiem materiāliem, kā arī ievietot norādes uz citām vērtīgām mājaslapām un materiāliem. Viena no jomas prioritātēm ir diasporas skolu monitoringa veikšana un regulāru statistikas datu apkopošana, nodrošinot un apkopojot vienuviet arī diasporai aktuālo informāciju par nometnēm, iespējām diasporas jauniešiem iziet praksi Latvijā, jauniešu sadarbības, brīvprātīgā darba, apmaiņas programmu un citām pieredzes iespējām. Darba grupa ierosināja diasporas organizācijām un LR vēstniecībām iegūt, apkopot un izplatīt informāciju par konkrētās valsts un tās pašvaldību atbalsta iespējām.

Lai veicinātu sadarbību starp diasporas un Latvijas jauniešiem un stiprinātu kultūras mantojuma apgūšanu un latvisko identitāti, darba grupa, kuras pārziņā bija nometņu jautājumi, izteica priekšlikumu atbalstīt 2×2 nometņu organizēšanu Latvijā. Tika spriests, ka kādai no valsts institūcijām būtu nepieciešams izveidot mājaslapu, kurā būtu apkopota informācija attiecībā uz diasporu, tostarp par izsludinātajiem projektu konkursiem, nometnēm, kā arī par iespējamajiem sadarbības partneriem Latvijā un ārvalstīs. Darba grupa ierosināja pilnveidot diasporas un Latvijas bērnu kopīgo nometņu organizēšanas sistēmu Latvijā, kas ļautu laicīgi izsludināt konkursu, izvērtēt projektus un piešķirt finansējumu nometnēm, kā arī tika ieteikts Latvijas pašvaldībām uzņemties nometņu organizēšanu reemigrējušiem bērniem un jauniešiem.

Iztirzājot diasporas organizāciju darba perspektīvas, eksperti aicināja veicināt savstarpēju diasporas organizāciju labās prakses piemēru apmaiņu attiecībā uz pašorganizēšanos, biedru un finansējuma piesaisti, kā arī stiprināt diasporas organizāciju pārstāvību un iesaisti likumdošanas procesos un valsts pārvaldes darbā, tāpat arī domāt par iespējām atvieglot diasporas vēlētāju dalību vēlēšanās. Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi un Rīgas Latviešu biedrības 150 gadu jubileju 2018.gadā, darba grupa aicināja plānotos svinību pasākumus rīkot sadarbībā ar diasporu.

Darba grupa “Katrs latvietis ir Latvijas vēstnesis” definēja prioritārās tēmas, kurās vajadzētu koncentrēt ierobežotos institucionālos (valsts) un organizatoriskos (diasporas kopienu un individuālo iniciatīvu) resursus vēstījuma sniegšanā: Latvijas sasniegumi, Latvijas kultūrpolitika, Latvijas sociālo procesu analīze. Darba grupa arī secināja, ka ir steidzama nepieciešamība pēc papildu informācijas klāsta -pamatinformācijas jeb “īsā kursa” par Latviju – latviešiem kā Latvijas vēstnešiem, pārstāvot Latviju, un arī tādai mērķauditorijai kā laulātie/partneri un bērni jauktajās ģimenēs. Tika izcelts valodas jautājums, ņemot vērā arī to mērķauditoriju, kas vēl (vai vairs) nezina latviešu valodu, taču zina citas valodas. Tika uzsvērts, ka uzdevuma veikšanai un lai nodrošinātu kapacitāti un neizniekotu labo gribu un iniciatīvu, kas nāk no emigrācijā esošajiem Latvijas pārstāvjiem, ir jāpilnveido sadarbība ar diasporas pārstāvjiem. Vēstījuma izplatīšanai pasaulē būtu jāorientējas uz elektroniskajiem un virtuālajiem rīkiem.

Konferencei saturiski jauna tēma, kas sākotnēji bija definēta kā “Sociālās garantijas” darba gaitā paplašinājās uz “Sociālie jautājumi”, tādējādi parādot, ka ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem svarīgi ir ne tikai tādi jautājumi kā iespēja Latvijā saņemt ar citās valstīs maksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām saistītos pabalstus un pensijas. Tika secināts, ka ES valstīs spēkā ir kopējs regulējums, taču attiecībā uz citām valstīm ir nepieciešami divpusēji līgumi, kuru izstrādei ir vajadzīga konkrētajās valstīs dzīvojošo diasporas organizāciju iesaistīšanās. Eksperti pievērsa uzmanību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem Latvijā. Tika runāts arī par tādiem jautājumiem kā dokumentu leģitimācija, kārtojot pilsonības, autovadītāju apliecību un testamentu kārtošanas lietas

Kā viena no svarīgākajām aktualitātēm visās darba grupās tika atzīta nepieciešamība pēc vienota informācijas avota, kur rast atbildes uz diasporu interesējošiem jautājumiem.

Kopumā konferences dalībnieki secināja, ka pateicoties regulāram konferenču darbam un informācijas apmaiņai daudzās jomās pēdējos gados ir panākti labi risinājumi. Konferences organizatori ir Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību un Eiropas Latviešu apvienību.

Papildu informācija:

Baiba Kauliņa

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste – mājas lapas redaktore

67330306

Baiba.Kaulina@km.gov.lv

Dalīties